Ēģipte visos laikos ir bijusi kontrastu zeme: smilšainie Āfrikas tuksneši, putekļainie un nabadzīgie līdzenumi pret raženo Nīlas ieleju, trūcīgie beduīnu ciematiņi pret grandiozajām faraonu svētnīcām. Kā uzskata Ēģiptē strādājošie tūroperatora Novatours pārstāvji, šī zeme ārstē mūsu tūristus – no pesimistiem viņi kļūst par optimistiem. Nav brīnums, jo tādi ir arī vietējie iedzīvotāji. No viņiem ir vērts pamācīties, kā saglabāt dzīvesprieku. Ēģiptieši, lai cik grūtos apstākļos dzīvotu, nenokar degunu, viņi arvien smaidaun māk priecāties par to, kas viņiem pieder.
Paši ēģiptieši savu zemi iedala divās daļās – Melnajā un Sarkanajā. Melnā Ēģipte – tā ir ražīgā zeme. Tās nav daudz, tikai Nīlas delta un šaura upes ieleja. No melnajām dūņām, kas nosēdušās plūdu laikā, ir cēlies šīs daļas nosaukums. Tuksnesis ir Ēģiptes dabas neatņemama sastāvdaļa, un ēģiptieši to sauc par Sarkano zemi. Tas plešas abpus Nīlas ielejai. Kaut gan noslēpumainā Ēģiptes reliģija kopā ar seno laiku dieviem sen nogrimusi dziļā pagātnē un tagad šajā valstī apmēram 90 procenti iedzīvotāju ir islāma piekritēji (musulmaņi sunnīti), bet atlikušie 10 procenti ir kopti (Ēģiptes kristieši), tomēr šeit tiek saudzīgi glabāti visi šīs zemes pagājušo laiku civilizācijas pieminekļi. Daudzpartiju demokrātijas pārvaldītā valsts izveidojusi lieliskus apstākļus tūrisma uzplaukumam – tas ir viens no galvenajiem valsts ieņēmumu avotiem.
Faraonu mantojums
Ēģiptē jūs apžilbinās izcili pieminekļi, kuri liecina par faraonu pārvaldītās valsts uzplaukumu pirms gandrīz 5000 gadiem. Ēģiptes valdnieki – faraoni – tika uzskatīti par dievišķiem karaļiem. Par pirmo Senās Ēģiptes valsts dibinātāju tiek uzskatīts Džosers (2700 g. pirms Kristus). Seno valsti visvairāk darīja slavenu ceturtās dinastijas faraoni – piramīdu celtnieki. Lielākās piramīdas atrodas Gizā, blakus Kairai. Tās pārsteidz pat daudz redzējušo mūsdienu cilvēku. Tādā veidā senie ēģiptieši, kas uzskatīja, ka viņu faraoni ir starpnieki starp Ēģiptes tautu un dieviem, rūpējās par savu valdnieku pēcnāves labklājību. Tam nežēloja ne pūles, ne arī līdzekļus (blakus faraona mūmijām novietoja dārgumu kalnus).
Starp citu, rūpēdamies par mirušo faraonu ķermeņiem, ēģiptieši uz priekšu pavirzīja arī zinātni – atklāja veidu, kā pasargāt tos no sairšanas. Lielākā faraona Heopsa (valdījis no 2551. līdz 2528. g. pirms Kristus) piramīda sasniedz 147 m augstumu. Piramīdas celtniecībai izmantoti 2,5 miljoni kaļķakmens bloku, kuru svars sasniedz 15 tonnas. Hefrēna un Mikerīna piramīdas ir nedaudz mazākas, taču ne mazāk iespaidīgas. Tikpat noslēpumaina ir Lielā sfinksa (ar lauvas ķermeni un cilvēka galvu, ko sedz valdnieku galvasrota), kas atrodas blakus majestātiskajām Gīzas piramīdām. Pagaidām nav zināms, kad uzcelta šī Ēģiptes lielākā statuja. Domājams, ka tā simbolizē karaļu savienību ar saules dievu Ra. Mirušajiem faraoniem celtās piramīdas, svētnīcas un no viengabala akmens cirstos obeliskus rotāja ar tēliem un svētajām rakstu zīmēm – hieroglifiem.
Pazīstamākie vidējās karaļvalsts (2050. – 1800. g. pirms Kristus) valdnieki bija Amenemhets un Senuserts III. Slavenākie jaunās karaļvalsts (1570. – 1100. g. pirms Kristus) valdnieki – Ramzess II, Tutmoss II, Tutmoss III, Hatšepsuta. Dažus gadu tūkstošus Ēģipte bija visu pasaules civilizāciju kultūras šūpulis. Faraoni, grieķi, romieši, agrīnie kristieši, musulmaņi – visi šeit atstāja savas pēdas. Ar to šī valsts arī ir interesanta.
Luksorā – senās Ēģiptes galvaspilsētā Tēbās – par faraonu laikmetu atgādina iespaidīgi tempļi un obeliski. Karnakas un Luksoras svētnīcas, kuras ir veltītas dievu trīsvienībai (saules dievam Amonam, viņa sievai dievietei Mutai un viņu dēlam Honsu), savieno grandioza sfinksu aleja. Iepretī tempļiem no grants un kvarca ir uzcelti Ramzesa II laika obeliski un statujas. Obeliski ir viens no ambiciozākajiem un bīstamākajiem ēģiptiešu tehnoloģijas sasniegumiem.
Galvaspilsēta – lielākā Āfrikā
Tūristiem, kuri apmetušies Hurgadas, El Gunas un Madinat Makadi (tas ir jauns kūrorts Makadi Bay) kūrortos, visupirms tiek piedāvāts ceļojums uz Ēģiptes galvaspilsētu Kairu – lielāko Āfrikas pilsētu, kura strauji attīstās un kuras iedzīvotāju skaits jau sasniedzis 17 miljonus. Galvaspilsētā neaizmirstamu iespaidu atstās Ēģiptes vēstures muzejs ar vienu no pasaulē bagātākajām kolekcijām. Tur varēsiet apskatīt arī slavenos Karaļu ielejas arheoloģiskos atradumus (ko 1923. g. atrada arheologs Hovards Kārters un lords Karnarvons), proti, apmēram 5000 rotas, dārglietas, sarkofāgus, dažādus sadzīves priekšmetus no faraona Tutanhamona kapa. Faraona sarkofāgs, piemēram, izgatavots no 110 kg zelta. Tur glabājas iespaidīgā Tutanhamona zelta maska – ar tās fotogrāfijām tiek ilustrētas teju visas grāmatas par Ēģiptes vēsturi.
Noslēpumu zeme
Valsts tuksnešos, kā vēsta Bībele, stiepjas ceļš, pa kuru Mozus no Ēģiptes vedis ebrejus uz apsolīto zemi. Šis maršruts joprojām ir noslēpumā tīts arī vietējiem gidiem, kas ir gatavi tūristiem izstāstīt kuru ceļu, Mozus vadīti, patiešām gājuši izraēlieši, taču karstuma un smilšu nogurdinošo atmosfēru varēsiet izjust, braucot pa tuksnesi ar džipiem. Šajā ceļojumā varēsiet iepazīties ar tuksnešu vietējiem iedzīvotājiem beduīniem. Par nofotografēšanos kopā ar kamieļiem un par izjādi ar tiem beduīni palūgs nelielu samaksu, taču ne jau sev, bet sava ciemata vecākajam. Viņš izlemj, kas ir nepieciešams kopienai, un, aizbraucis uz pilsētu, to nopērk. Tomēr beduīni, kas visu iznīcinošajā tuksneša karstumā dzīvo ļoti trūcīgos apstākļos, smaida, viņi ir apmierināti ar savu dzīvi un ar to, ko viņiem dod Allāhs.
Aleksandrija – mākslas un zinātnes centrs, Kleopatras pilsēta. Pašlaik iedzīvotāju skaita un ekonomiskās nozīmes ziņā tā ir otrā ievērojamākā Ēģiptes pilsēta pēc Kairas. Kādreiz tā bija Ēģiptes galvaspilsēta. Kaut gan Aleksandriju no Kairas šķir tikai 225 km, tomēr šī pilsēta ļoti atšķiras no visas Ēģiptes kultūras. Tai vairāk raksturīgas Vidusjūras pilsētu, nevis Austrumu iezīmes. Pilsēta, kas ir izveidojusies pie Vidusjūras, Nīlas deltas rietumu daļā, ir slavena ar savu vēsturi. Ekskursijas laikā varēsiet tuvāk iepazīties ar šo metropoli, ko 332. g. pirms Kristus dibināja Maķedonijas Aleksandrs. Pēc Maķedonijas Aleksandra pavēles, pilsēta tika uzbūvēta saskaņā stingru arhitektūras plānu. Līdz pat mūsdienām saglabājušās paralēli piekrastei izvietotas garas maģistrāles, un tās taisnā leņķī krusto īsas šķērsielas. Šī ir viena no skaistākajām hellēnisma laikmeta pilsētām. Uzticīgs Maķedonijas Aleksandra līdzgaitnieks Ptolemajs I pēc maķedonieša nāves kļuva par Ēģiptes valdnieku un iecerēja pilsētā izveidot zinātnes un kultūras centru. Aleksandrijā tika dibināta mūzu svētnīca Muzejs, kas bija pazīstama kā zinātnes iestāde, kurā strādāja slavenākie hellēnisma laikmeta astronomi, matemātiķi, ģeogrāfi. Ptolemajs I apņēmās savākt visas izdotās grieķu grāmatas un pie Muzeja izveidoja Aleksandrijas bibliotēku. Grāmatu skaits strauji palielinājās un 1. gs. pirms Kristus jau sasniedza 700 000 eksemplāru. Lai savāktu pēc iespējas vairāk grāmatu, Ptolemaji pat bija izdevuši pavēli, saskaņā ar kuru visiem kuģiem, kas iebrauca Ēģiptes galvaspilsētā, vajadzēja pārdot Aleksandrijas bibliotēkai uz kuģa esošos manuskriptus vai vismaz atļaut izveidot to kopijas. Ir zināmi nostāsti par to, ka Ptolemajs III Atēnu iedzīvotājiem aizdevis lielu naudas summu, bet kā ķīlu paņēmis valsts īpašumā esošos triju dižo traģiķu sacerējumu eksemplārus. Kad atēnieši aizdevumu atdevuši, Ēģiptes valdnieks viņiem nosūtījis nevis ieķīlātos manuskriptus, bet to mazvērtīgas kopijas. Slavenā bibliotēka gāja bojā ugunsgrēkā, kas izcēlās Cēzara valdīšanas laikā. Aleksandrija vēl ir slavena ar to, ka šeit izcilo Romas karavadoni Jūliju Cēzaru ar savu skaistumu savaldzinājusi Kleopatra, pēdējā Ptolemaju dinastijas faraone, kas nevēlējās, lai Ēģipte nonāktu romiešu rokās. 48. g. pirms Kristus Cēzars saņēma visneparastāko dāvanu visā vēsturē – austrumnieciskā paklājā ietītu Kleopatru. Tā valdniece cerēja iegūt Cēzara atbalstu. Vēlāk viņi kļuva par mīlniekiem, un Kleopatra Cēzaram dāvāja dēlu Cezarionu. Pašu Cēzaru 44. g. pirms Kristus nogalināja pret viņu vērstas sazvērestības laikā, bet Roma sadalījās divās – Marka Antonija un Oktaviāna – piekritēju nometnēs. Mīlas sakari, kas izveidojās starp Kleopatru un Marku Antoniju, sakaitināja Romu. Oktaviāns Kleopatrai pieteica karu. Kad 30. g. pirms Kristus Marks Antonijs kaujās zaudēja, Oktaviāns iegāja Aleksandrijā. Kleopatra nojauta par savas valdīšanas beigām un izdarīja pašnāvību. Ar viņas nāvi noslēdzās arī Senās Ēģiptes vēstures laikmets. Aleksandrija vēl kādu laiku palika Ēģiptes galvaspilsēta, taču pati Ēģipte vairs bija tikai Romas province.
Ekskursijās pa Aleksandriju varēsiet apmeklēt arī slaveno Pompeja granīta kolonu, kuras augstums ir 25 m. Pompejs (106. – 48. g. pirms Kristus) – izcils Romas karavadonis, kas 71. g. pirms Kristus apspieda Spartaka sacelšanos. Lai noturētu savās rokās varu, viņš nodibināja savienību ar Jūliju Cēzaru, apprecēja viņa meitu, taču pēc viņas nāves neskaitāmu politisko nesaskaņu dēļ viņi kļuva par sīviem ienaidniekiem. Abi karavadoņi cīnījās pilsoņu karā. Pompejam neveicās, un viņš bija spiests bēgt uz Ēģipti, taču tur, tikko sasniegušu krastu, baidīdamies no Cēzara atriebības, viņu nogalināja jaunā Ēģiptes valdnieka Ptolemaja XIII padomnieki, bet Pompeja galvu kā dāvanu nosūtīja Cēzaram. Kādreiz slavenā Aleksandrijas bibliotēka pirms trim gadiem uzcelta no jauna, un tagad to apmeklē liels skaits tūristu. Ēģiptieši domā arī par cita svarīga objekta atjaunošanu – par Faras salā kādreiz stāvējušo Aleksandrijas bāku, kas tiek uzskatīta par vienu no septiņiem pasaules brīnumiem (tā sabruka 14. gs. zemestrīces laikā). Bāka tika uzcelta, lai kuģiem pārplūstošās Nīlas deltas ūdeņos būtu vieglāk atrast ceļu uz ostu. 285. g. pirms Kristus Faras sala ar uzbērumu tika pievienota sauszemei, un uz tā arī bija uzcelta 120 m augsta bāka. Augšā ar kolonām apjoztajā tornī nepārtraukti dedzis milzīgs ugunskurs, kura gaismu atspoguļojusi sarežģīta spoguļu sistēma. XV gs. no bākas paliekām tika uzcelta musulmaņu mošeja. Aleksandrijas valdnieks sultāns Katibejs XV gs. bākas vietā uzcēla varenu citadeli. Šobrīd tā ir viena no visvairāk apmeklētajām Aleksandrijas vietām. Aleksandrijas ceļojuma laikā var iepazīties ar slavenajām Kom-aš-Šavkafas katakombām, kas tiek datētas ar mūsu ēras I–II gadsimtu. Trijos stāvos (divi atrodas zem ūdens) ēģiptiešu, grieķu un romiešu stila katakombās atrodami dažādi apbedījumu veidi. Starp tiem arī zārki – akas dziļos klinšu dobumos. Uzmanības vērts ir arī Aleksandrijas grieķu un romiešu muzejs, kurā atrodas ap 40 000 eksponātu, starp tiem – unikāla monētu kolekcija, kas aptver laiku no IV gs. pirms Kristus līdz mūsu ēras IV gadsimtam.
Ģeogrāfiskais stāvoklis: Valsts atrodas uz diviem kontinentiem, lielākā daļa atrodas ziemeļaustrumu Āfrikā, bet Sīnāja pussala atrodas Āzijā. Ziemeļos valsti apskalo Vidusjūra, austrumos Sarkanā jūra. Ziemeļaustrumos valsts robežojas ar Izraēlu, rietumos ar Lībiju, dienvidos ar Sudānu. Lielāko valsts daļu aizņem tuksneši ar retām oāzēm.
Platība: 1 002 000 km2
Iedzīvotāju skaits: 65 826 000
Valsts iekārta: Prezidentāla republika.
Galvaspilsēta: Kaira (16,5 milj.)
Lielākās pilsētas: Aleksandrija (3,7 milj.), Portsaīda, Sueca, Minija, Asjūta, Luksora, Tanta, Faijūma, Asuāna, Kena.
Oficiālā valoda: Arābu
Reliģija: Musulmaņi sunīti (90%), kopti.
Klimats: Kontinentāls subtropisks un tropisks klimats, ļoti karsts. vasarā temperatūra paceļas pat līdz +35ºC līdz +40ºC, ziemas ir ļoti siltas, vidējā janvāra temperatūra ir no +20ºC līdz +25ºC. Vidējais nokrišņu daudzums nepārsniedz 200 mm gadā, mēdz būt 2-3 gadu periodi bez nokrišņiem. Novērojamas ļoti straujas temperatūras svārstības, dienā no +29ºC temperatūra noslīd līdz 0ºC naktī. Ziemā ūdens temperatūra Vidusjūrā ir +18ºC, Sarkanajā jūrā +25ºC. Ziemas un vasaras periodos ir novērojami sausi karsti vēji, kuru laikā temperatūra paceļas līdz 45ºC, bet gaisa mitrums nokrīt līdz 10% un zemāk. periodiski ir novērojamas smilšu vētras. Vislabāk valsti apmeklēt no jūlija – oktobrim.
Spriegums tīklā: 220 V
Nauda: Naudas vienība – Ēģiptes mārciņa (EGP). 1 mārciņa = 100 piastru. 1 ASV dolārs atbilst apmēram 5,7 Ēģiptes mārciņām. Bankās ir labāks apmaiņas kurss nekā viesnīcu reģistratūrās, taču daudzās viesnīcās bankām ir savi valūtas maiņas punkti. Norēķināties visur var dolāros, taču, lai samaksātu par sīkiem pakalpojumiem, labāk turēt pa rokai arī ēģiptiešu sīknaudu. Par daudziem sīkiem pakalpojumiem (piemēram, pat par to, ka atļauj nofotografēt viņu kamieli) vietējie lūgs naudu – bakšiš. Tādiem lūdzējiem pietiek ar pusmārciņu. Ja lūdzēji ļoti apnīk, var viņiem piesolīt bukra (tas nozīmē – rīt). Par sīkiem pakalpojumiem viesnīcās (piemēram, par mantu panešanu, pat ja tikai par 10 cm) ir pierasts dot ne mazāk kā dolāru.
Kredītkartes: Vairums viesnīcu, veikalu un restorānu pieņem šādas kartes – American Express, Visa, Diners Club International, Eurocard/MasterCard. Muita: Nepieciešama vīza. Var iegādāties DTL birojā vai uz robežas. Brīvi atļauts ievest un izvest ārvalstu valūtu. Brīvi atļauts ievest 200 cigaretes, 50 cigārus, 1 l stipro dzērienu. Atļauts ievest arī audio un video tehniku un elektrotehniku, tikai ar ierakstu pasē (sods 100-200% no vērības). Aizliegts ir narkotisko vietu tranzīts, ieroču, senlietu un mākslas priekšmetu, koraļļu un ziloņkaula tranzīts. Laika starpība: Laika starpības ar Latviju nav.
Telefons: No Ēģiptes zvanīt uz Latviju – kods 00371, bet uz Ēģipti +20. Telefoni parasti ir visos viesnīcu numuros. Telefons: LMT darbojas Ēģiptē.
Ārkārtas gadījumu telefoni: Policija 1-22
Ugunsdzēsēji 1-25
Ātrā palīdzība 1-23
Transports: Minibusi fiksētos maršrutos braukā ļoti bieži, pietiek uz ielas pacelt roku, un kāds noteikti apstāsies. Minibusa maršrutā maksa ir 1 mārciņa. Ja vēlaties, lai jūs pavestu tālāk par noteikto maršrutu, nāksies piemaksāt. Tas būs atkarīgs no tā, kā jūs sarunāsiet. Pietiks ar 3 mārciņām. 5 jau būtu pārāk dārgi. Nelutiniet viņus. Speciālbusi – tie ir autobusi, kas brauc pa noteiktu maršrutu, taču ved tikai jūs. Ja esat iekāpuši, jūs aizvedīs bez apstāšanās. Par tādu pakalpojumu būs jāmaksā kā par taksometru, bet par taksometru – kā sarunāsiet. Jebkura uz ielas apstādināta mašīna var kļūt par jūsu taksometru. Uz otru pilsētas galu var aizvest par 15 mārciņām. Par šādu samaksu pasažieru skaits ir neierobežots... Attālumi: Kaira – Šarm el Šeiha 450 km
Kaira – Luksora 720 km
Kaira – Asuāna 940 km
Kaira – Aleksandrija 220 km
Šarm el Šeiha – Nuveiba 160 km
Tirdzniecība: Kaulēties par cenu Ēģiptē ir ierasta lieta. Savaldiet savu apbrīnu un neizrādiet interesi par vēlamo preci – pretējā gadījumā cena uzreiz tiks pacelta. Tirgoņi ir labi psihologi. Pārdevēji vispirms jūs uzrunās, painteresēsies, no kurienes esat. Starp citu, tūristiem no Latvijas cenas parasti ir zemākas salīdzinājumā ar frančiem, angļiem, vāciešiem. Viņi ļoti labi orientējas, kādas cenas jums ir pieņemamas un kādas ne. Par cenu parasti nekaulējas tikai lielveikalos un vietās, kur cena ir uzrakstīta. Ja tā nav uzrakstīta un jums ir laiks – varat nokaulēt pat uz pusi lētāk. Ja jums laika nav, iepirkšanos labāk pat nesākt. Ja jūs maksāsiet tik daudz, cik no jums prasa, daudzkārt pārmaksāsiet, jo sākumcena parasti ir pagrābta no gaisa. Kaulēšanās, pat pa jokam, tiek uzskatīta par ēģiptiešu nacionālo sporta veidu.
Neuzticieties vietējiem, ja viņi piedāvā jums parādīt lētāku preču veikaliņu – jums tur preces būs dārgākas, jo arābam, kas jūs atvedīs, veikalnieks būs spiests maksāt komisijas naudu. Esiet uzmanīgi, pērkot smaržu eļļas – daudzas no tām mēdz būt viltotas un smaržo tikai veikalā (!). Labāk tās iegādāties veikaliņos, kas atrodas pie nelielām ražotnēm, uz kurām tiek rīkotas ekskursijas. Droši varat iegādāties kokvilnas izstrādājumus, jo neviens nemēģinās jūs piemānīt, – tur ir ļoti daudz kvalitatīvu kokvilnas izstrādājumu. Ēģipte ir viena no lielākajām kokvilnas piegādātājām pasaulē.
Ēdieni un dzērieni: Ja negribas saslimt, ēdienu ieteicams pirkt tikai iepakojumā. Augļus – tikai tādus, kas ir jāmizo. Nedzeriet krāna ūdeni. Pat zobu tīrīšanai labāk iegādāties ūdeni pudelēs. Kafejnīcās un restorānos ēdiens nav dārgs, tāpēc, ja gribas paēst, labāk iegriezties tur, nekā iztikt ar pīrādziņiem, kas pirkti uz ielas. Tā kā Ēģipte ir musulmaņu valsts, veikalos alkoholu nopirkt nevar, taču bāros, restorānos un viesnīcās tas ir pieejams. Gandrīz visās viesnīcās ir nacionālās kafejnīcas un restorāni, tajos varēsiet nobaudīt brīnišķīgus Tuvo Austrumu ēdienus. Tiem bieži vien ir raksturīga asa garša (austrumnieki daudz izmanto garšvielas un mērces). Noteikti nogaršojiet humus (cālis), kebabu (marinēta grilēta aitas vai liellopa gaļa), tahina (biezenis-mērce ar citronu), babaghamousse (baklažānu biezenis ar eļļu un etiķi), coussa (pildīts kabacis), ta ameya (kotletes ar pupiņu garnējumu), kofta (aitas vai liellopa gaļas kotletes), kalamui (ceptas aknas), machwi (baloži ar rīsu garnējumu), mehallabeya (pienā vārīti rīsi ar cukuru un žāvētiem augļiem).
Karkade – paskābs nacionālais dzēriens sarkanā krāsā, gatavots no hibiska (pie mums veikalos to sauc par Sudānas rožu tēju). Ēģiptiešu virtuve piedāvā daudzus Nīlas ielejā audzēto rīsu ēdienus ar dažādām Ēģiptei raksturīgām piedevām. Vietējie garšīgi gatavo arī baklažānus (tie cēlušies no Ēģiptes). Īpaši garšīgi ir deserti no vīģēm un datelēm (Ēģipte izaudzē visvairāk dateļu pasaulē).
Daudzi paziņas ir sūdzējušies, ka grūti noturēties pret garšīgajiem ēģiptiešu ēdieniem – ne viens vien no ceļojuma atgriezies par dažiem kilogramiem smagāks.
Nacionālā virtuve: Ēdieni ir ļoti garšīgi un salīdzinoši lēti. Cūkgaļa vispār netiek lietota, jo to aizliedz reliģija, tāpat pateicoties klimatam arī augļu nav pārāk daudz. Visvairāk pielietoti tiek dārzeņi, pārsvarā kopā ar sieru, vai arī vārīti dārzeņi ar dažādu gaļu. Tradicionālo ēdienu pamatā ir pupas, baklažāni, paprika. Tradicionālās mērces tiek gatavotas no olīvu eļļas, citrona un citām garšvielām. Viens no neparastākajiem ēdieniem ir „pupiņu burgers”, piedāvātas tiek arī ļoti dažādas uzkodas – baklažāni dažādās gaumēs, žāvēta liellopu gaļa, pikantie sieri. Noteikti vajadzētu nogaršot pildītus kabačus, pupu kotletes, kā arī zivju un gaļas ēdienus, kuri parasti mēdz būt ļoti asi, bet sātīgi. Ļoti iecienīts dzēriens ir kafija un tēja, interesanti ir arī vietējie vīni un alus. Deserti ir ļoti saldi, to izgatavošanai izmanto daudz krēma, riekstu un medus.
Drošība: Ielās var staigāt pēc patikas, kur gribas un kad gribas, – neapzags un nepiekaus, taču naudas maks jānēsā noslēpts.
Valoda: Oficiālā valoda ir arābu (tajā ir sarakstīts arī Korāns), taču visur var sarunāties angļu mēlē. Lai sagādātu prieku vietējiem arābiem, ir vērts iegaumēt dažus arābu vārdus:
Labdien – merhaba
Sveiki, miers – salem, salem aleikum
Nē – le
Viss ir Dieva rokās, ar Dieva palīdzību – insala
Paldies Dievam – hamdurile
Varbūt – mumkin
|
Kuru Ēģiptes kūrortu izvēlēties? Ar ko tie atšķiras?
Hurgada ir autentiskākais kūrorts, tas nav tik grezns kā Šarmelšeiha. Ja vēlaties Hurgadā atpūsties aktīvi, izvēlieties viesnīcas pilsētas centrā – būs tuvāk līdz apkārtējiem rajoniem. Ja ilgojaties pēc laiskošanās, pludmales, labas pārtikas un nevēlaties atstāt viesnīcas teritoriju, brauciet uz pieczvaigžņu viesnīcām ārpus pilsētas centra. Vairāk greznības, skaistu, izkoptu vidi un jahtu piestātni atradīsiet El Gunā. Īpašs un savdabīgs ir mazais, omulīgais Madinat Makadi kūrorts, kas piemērots klusākai atpūtai.
Ar ko atšķiras kūrortu pludmales?
Šarmelšeihā vajag aizsargājošus apavus, Hurgadā ir smiltis, tomēr jāuzmanās pie akmeņiem un tiltiem – tur var gadīties jūras eži. Ziemā labāk peldēties jūrā, jo tā ir siltāka par baseiniem – naktī, kad gaisa temperatūra pazeminās līdz plus 10 grādiem, baseini atdziest, bet “Novatours” piedāvātajās viesnīcās lielākoties ir apsildāmi baseini. Jūras ūdens ir ļoti sāļš, tāpēc, pat ja nemākat visai labi peldēt, jums būs viegli noturēties virs ūdens. Mēdz jokot, ka tiem, kas vēlētos noslīkt, būtu krietni vien jānopūlas. Hurgadā lieli viļņi pie krasta mēdz būt reti. Četru gadu laikā tādus nav gadījies redzēt. Tātad Hurgadā lēkāšana pa viļņiem izpaliks.
Un kur vislabāk nirt?
Es visiem saku, ka niršana ir interesantāka par piramīdām. Ja nenirsiet un neredzēsiet Sarkanās jūras dibena “akvāriju”, var teikt, ka Ēģipti vispār neesat redzējuši. To varat ieraudzīt dažādi: izvēlēties seklo vai dziļo niršanu vai braucienu ar zemūdeni. Sarkanajā jūrā krāsas ir gluži kā atklātnītēs. Visa zilo krāsu palete... Tikai tā arī paliek mīkla, kāpēc šo jūru sauc par Sarkano. Teic, ka šis vārds esot cēlies no sarkanajiem koraļļiem vai dūņām, kuru ziedēšanas laikā ūdens kļūstot sārts (kaut gan vēl ne reizi nav gadījies to redzēt).
Ko varat teikt par vietējo transportu?
Kad redzi garāmbraucošo vietējo autobusu vadītājus visu laiku smaidām, pirmā doma ir: “Man kaut kas nav kārtībā!” Patiesībā viņi tā cenšas pievērst uzmanību savam autobusiņam, piedāvā aizvest.
Kā vietējie izturas pretatbraucējiem?
Ļoti liela uzmanība tiek izrādīta sievietēm. Viņas, atpūšoties Ēģiptē, dzirdēs tik daudz komplimentu, cik nebūs dzirdējušas visā dzīvē. Ēģiptieši novērtē ikvienas sievietes skaistumu.
Kādas ekskursijas iesakāt izvēlēties?
Noteikti – niršanu, arī Luksoru, Kairu, safari ar džipiem. Tie, kas redzējuši Kairu, priecājas, ka dzīvo Latvijā... Salīdzinājumā ar Kairā redzēto pat vislētākais miteklis Latvijas provincē šķiet kā pils.
Bet kā ar dzeramnaudu un dāvanām?
Ēģiptiešiem un viesnīcu personālam kopā ar dzeramnaudu varat atstāt arī „Laimas” vai citu Baltijā ražotu šokolādi, kas viņiem ļoti garšo. Alkoholu labāk nedāvināt, jo tikai retais to lieto (Ēģipte ir musulmaņu valsts). Reiz nokļuvu smieklīgā situācijā – istabenim (sievietes tur istabas netīra, vismaz es nevienu istabeni neesmu redzējusi – to dara tikai vīrieši) pasniedzu konfekšu kārbu. Viņš tā vietā, lai pateiktos, vispirms pajautāja, vai tajās nav liķiera (musulmaņi tādas neēd), un tikai, kad paskaidroju, ka tā ir bez liķiera, pateica paldies.
|
Pašos kūrortos vēsturisku objektu nav, lai tos apskatītu, ir jāmēro palieli attālumi, piemēram, no Hurgadas līdz Kairai pa jauno ceļu – 600 km, bet līdz Luksorai – 300 km. Kā mašīnas vada vietējie – labāk neskatīties un nevaimanāt, jo mums tas šķitīs kā neierasts avantūrisms. Vienkārši jāuzticas vadītāju pieredzei. Viena no interesantākajām kūrortos piedāvātajām izklaidēm – niršana un Sarkanās jūras brīnumskaistās zemūdens pasaules izbaudīšana. Kaira – Ēģiptes galvaspilsēta, tas ir kūltūras, sociālais, intelektuālais, ekonomiskais un politiskais centrs. Kaira ir arābu kultūras centrs un viena no lielākajām metropolēm pasaulē. Pilsētā var apskatīt – Vecpilsētu, Muhameda Ali mošeju, Sultāna Kalauna mošeja, gigantisks akvedukts, Al Azāra – vesākā arābu universitāte, Ēģiptes muzeju, Kairas Islama mākslas muzejs, Parfimērijas muzejs, Khan El-Khahili tirgu, ēģiptiešu muzeju, Saladīna citadeli. Na’ama Bay – ir visiecīnītākā tūristu vieta. Šajā pasakainajā līcī atrodas grezni hoteļi (tādi kā Hilton, Mariott, Ritz Carlton, Sheraton, Movenpick un citi); izcili skaistā un populārā palmu aleja gar sarkanās jūras piekrasti, naktsklubi un diskotēkas, kazino, restorāni, veikali un dažādi šovi katrā hotelī. Sharm El May – ir līcis ar ērtu ostu, kur tūristus gaida sniegbaltas jahtas un kuģīši. Šis līcis ir slavens ar savām pludmalēm, lieliskajiem hoteļiem un daudzajām ūdens izklaidēm. Ras Nasrani līcis – kļuva populārs pavisam nesen pateicoties šeit uzceltajām prestižajām pieczvaigžņu viesnīcām. Ras Mohamed nacionālajā parkā var iepazīties ar lielāko daļu Sarkanās jūras zivju un dzīvnieku sugu. Svētās Katerīnas klosteris – vecākais kristiešu klosteris pasaulē, kur var aplūkot unikālas ikonu galerijas. Ir iespēja apciemot beduīnus un iepazīties ar dzīvi tuksnesī. Baudīt austrumnieku vakariņas un noskatīties krāšņas beduīnu dejas. Nūbija ir pazīstama ar Abu Simbele baznīcu. Luksora – Vislielākās apbrīnas vērtā pilsēta, kur var apmeklēt Karaļu ieleju ar faraona kapenēm, valdnieces Hačepsutas templi un Memnosas kolosu. Gīzas piramīdas – ir vienīgais no septiņiem senās pasaules brīnumiem, kas saglabājies līdz mūsdienām. Heopsa piramīda ir vislielākā, Hefrēna piramīda un Mikerina piramīda. Nuveibas kanjons – krāsainais kanjons pārsteidz ikvienu ceļinieku, kas nokļuvis pie tā klinšu sienām. Aleksandrija – senatnes zinātnes un filozofijas centrs, otra lielāka pilsēta, pazīstama ar savu bāku, kuru uzskata par vienu no pasaules brīnumiem, vēl pilsētā var apskatīt Kait Beijas cietoksni, grieķu-romiešu laikmeta pieminekļus, osmaņu laikmeta mošejas. Pilsēta ir lieliska vieta atpūtai un izklaidēm. Saulainā dienvidu pierobežas pilsēta Asuāna ar afrikāņiem raksturīgo īpatnējo gaisotni, pazīstama ar Asuānas dambi, Sv. Simeona klosteri, granīta akmeņlauztuves, Nīlas krāces. Memfisa – Ramzesa II statuja, kura ir 20 m augsta, sfinksa. |
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
