Autors: Latvijas valsts meži
Avots: Latvijas valsts meži
AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdījumā esošajā teritorijā ir vairāk nekā 6000 purvu. Liela daļa no tiem ir īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kur savu mājvietu radušas dažādas augu, putnu un dzīvnieku sugas.
Purvi ir nozīmīga un Latvijas tautsaimniecībai svarīga ekosistēmas daļa. Daļā purvu teritoriju iegūst kūdru, kas ir izejviela kūdras substrātu ražošanā. Kūdras ieguves un ražošanas uzņēmumi lielākoties strādā Latvijas reģionos, tādējādi nodrošinot ar darba vietām attālāko reģionu cilvēkus. LVM kūdras ieguvei šobrīd ir iznomājis teritorijas 54 purvos, kopumā 17107 hektāru platībā.
Reklāma
Par kūdru kā resursu ir divējādi viedokļi, to saucot gan par atjaunojamo, gan neatjaunojamo resursu. Kūdra ir organisks iezis, kurš veidojies paaugstināta mitruma un skābekļa nepietiekamības apstākļos, sadaloties purva augiem. Varētu teikt, ka kūdra ir dabas resurss, kas atjaunojas lēni, tomēr purvs pēc ieguves pabeigšanas sākotnējā stāvoklī neatjaunosies viena cilvēka dzīves laikā.
Lielākā daļa Latvijas purvu ir veidojušies pirms apmēram 4,5 tūkstošiem gadu. Purvu rašanās un veidošanās iemesli ir dažādi – galvenokārt, aizaugot ūdenstilpēm un pārpurvojoties sauszemei. Atkarībā no kūdras veidošanās apstākļiem, purvu augsnes iedala trīs grupās: zemais jeb zāļu purvs, pārejas purvs un augstais purvs.
Ezera aizaugšanas gadījumā, tā gultnē sāk uzkrāties ūdensaugu un ūdensdzīvnieku atlieku maisījums ar māliem vai smiltīm, ko dēvē par sapropeli. Pamazām ezera krastmalu augi sāk pāraugt atklāto ūdens virsmu, ezera krasti arvien vairāk pārpurvojas un veidojas zemais jeb zāļu purvs, kas ir pirmā purva attīstības stadija. Tajā dominē dažādas grīšļu sugas, niedres, puplakši un kosas. Augiem atmirstot, uzkrājas minerālvielām bagāti kūdras slāņi, veidojas zāļu kūdra, jeb tautā saukta par tumšo kūdru, kuru pārsvarā izmanto enerģētikā.
Kūdras slānim kļūstot arvien biezākam, pieaug nokrišņu loma purva barošanās procesā. Biezāka kūdras slāņa dēļ barības vielu pieplūde ir traucēta, tādēļ barošanās apstākļi trūcīgāki kā zāļu purvos un ir piemēroti ne tikai zāļu purva augiem, bet arī ļoti pieticīgajām sūnu purva sugām. Tā ir pārejas stadija no zāļu purva uz sūnu purvu, veidojas pārejas tipa purvs. Tajos sastop gan zāļu purvam, gan sūnu purvam raksturīgās augu sugas. Pārejas purvā parādās augsto purvu pirmās iezīmes – sfagni.
Kad augu atliekām uzkrājoties kūdras slānis ir kļuvis tik biezs, ka barošanās ar gruntsūdeņiem vairs nav iespējama, jo augu saknes vairs nevar sasniegt minerālpamatni un barojošos gruntsūdeņus, purvs ir sasniedzis pēdējo attīstības stadiju, un ir izveidojies augstais jeb sūnu purvs. Barības vielas purvs saņem tikai ar atmosfēras nokrišņiem un te dominē sfagni, kas ir galvenā sūnu kūdras sastāvdaļa. Tā satur maz minerālvielu un tai ir paaugstināts skābums. Tautā to dēvē arī par gaišo kūdru, kas kūdras substrātu ražošanā ir vispieprasītākā.
LVM, apsaimniekojot purvu teritorijas, darbā iegulda enerģiju un zināšanas, izstrādājot arvien labākas metodes un praksi zemes resursu apsaimniekošanā un dabas aizsardzībā, tādējādi rūpējoties, lai tautsaimniecības ietvaros valstī kūdras resursu izmantošana ir racionāla, videi draudzīga un ilgtspējīga, balansā ar dabas daudzveidību un purvu resursu saglabāšanu.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
