Par «Latvijas Gada kukaini 2019» nominēts Malārijas ods

10.01.2019 06:02 | Latvija

Foto: dabasdati.lv

Autors: dabasdati.lv
Avots: dabasdati.lv

Latvijas Entomoloģijas biedrība malārijas odu Anopheles maculipennis ir nominējusi par Gada kukaini 2019.

Stāsta Voldemārs Spuņģis, Latvijas Entomoloģijas biedrība:

Reklāma

"Kāpēc tieši šo sugu? Pirmkārt, lai parādītu sugas dažādo dabu: mātītes asinssūcējas, tēviņi un mātītes – apputeksnētāji, kāpuri ir filtrētāji un ūdeņu attīrītāji, imago ir barība putniem, sikspārņiem, spārēm, zirnekļiem u.c., kāpuri barība zivīm, abiniekiem, ūdens bezmugurkaulniekiem. Otrkārt, līdz ar klimata pasiltināšanos Latvijā potenciāli var ienākt jaunas dzēlējodu sugas, kas pārnes cilvēkam un dzīvniekiem bīstamu saslimšanu ierosinātājus. Un treškārt, kopš 2018. gada ir uzsākts dzēlējodu monitorings (BIOR vadībā) un odu izplatības pētījumi visā valstī.

Vairāk informācijas par malārijas odu var atrast medijos, bet šajā rakstā pievērsīšos tieši Dabasdatiem. Odi kopumā nav populārs fotografēšanas objekts, dzēlējodi – ne tik. Kuram gan būtu vēlme bildēt to, kas uzbrūk ar domu pasūkt fotogrāfa asinis? Analizēju divu veidu ierakstus: "Parastais ods Culex pipiens" un "Dzēlējods nenoteikts Culicidae sp.". Dzēlējodi, iespējams, slēpjas arī ierakstos "Nezināms".

Latvijā ir 30 dzēlējodu sugas, kas savstarpēji nosakāmas pēc pazīmju kompleksa. Tikai dažas sugas var droši noteikt pēc fotogrāfijas. Pagaidām esmu iemanījies noteikt mātītes. Tās pašas meklē pētnieku un tāpēc viegli ievācamas.

No parastā oda ziņojumiem tikai divus varu apstiprināt kā precīzi noteiktu sugu (M. Rāvītis 09.05.2016., A. Lagzdiņa 15.11.2016.). Pārējos ierakstus nevaru apstiprināt. Ja nav fotogrāfijas, tad ne tik. Starp parastajiem odiem slēpjas arī malārijas ods (A. Legzdiņa 02.04.2017. Apšuciemā, A. Garkājs 09.04.2018. pie Rīgas). Parastais ods ir visbiežākā ziemojošā suga, un ar lielu varbūtību to var atrast pagrabos un alās. Līgatnes pagrabi, piemēram, ir pilni ar šīs sugas mātītēm.

Starp nenoteiktajiem dzēlējodiem (Culicidae sp.) var atrast parasto odu (V. Ērmane 19.11.2016.) un arī malārijas odu (V. Šteinbergs 01.05.2014. pie Ventspils, V. Ērmane 12.05.2017. un 12.03.2018. pie Pilsrundāles).

Malārijas ods kā suga nevienā novērojumā nav pieminēts. Pēc līdzšinējiem ierakstiem Dabasdatos konstatēju piecas atradnes. Iespējams, ka daži nofotografētie tēviņi arī pieder šai sugai, taču nepieciešams izpētīt ģenitālijas.

Kā malārijas odu atšķirt no pārējām sugām?

Kopumā ķermenis ir pelēks, bez kontrastējošām baltām un tumšām zvīņām, kājas tievas, pelēkas, bez kontrastējoša zīmējuma, mātītēm apakšžokļu tausti tikpat gari kā snuķis (visiem pārējiem īsi), uz spārniem zvīņas veido sakopojumus, un tie izskatās plankumaini. Kāpurus var atšķirt pēc tā, ka tie peld paralēli ūdens virsmai, jo kāpuriem nav elpošanas caurulītes – sifona. Pārējo sugu kāpuri peld izteiktā leņķī pret ūdens virsmu. Tēviņi ir atšķirami galvenokārt pēc ģenitālijām. Visiem dzēlējodiem tēviņiem ir stipri zarotas antenas un gari galos pūkaini apakšžokļu tausti (3. att.).

Kur meklēt malārijas odu?

Odi ziemo pieaugušā stadijā pagrabos, alās. Tātad ziemā to jāmeklē šajās vietās. Ziemo arī parastais ods un ģints Culiseta īpatņi. Tie visi ir labi atšķirami pēc fotogrāfijām. Malārijas ods pēc ziemošanas ir pirmais, kas parādās dabā, agrākais ieraksts ir 9. aprīlī. Līdz maija vidum ir vislielākā varbūtība to sastapt, vēlāk tas iejūk starp citām dzēlējodu sugām un grūtāk pamanāms. Kāpurus jāmeklē jebkurā īslaicīgā ūdenstilpē. Tēviņu pavasarī nav, ziemo tikai mātītes."