Autors: Justīne Veinberga
Avots: BalticTravelnews.com
Latvijā arvien lielāku popularitāti gūst gardēžu ekskursijas uz vietējo ražotāju uzņēmumiem un to organizētajiem degustāciju pasākumiem. Viena no iecienītākajām ir vīna darīšanas māksla – vīndaru padomi, procesa paraugdemonstrējumi un degustācijas. Un Kurzemē šādas darītavas atrodamas sevišķi lielā skaitā. Šoreiz uzziniet vairāk par Aizputes vīna darītavu, Aizputes novadā. Ar Travelnews.lv sarunājās valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Sants.
Reklāma
Vīna darītava ir ģimenes uzņēmums, strādājat kopā ar tēti Vari Santu. Kā nonācāt līdz vīna darīšanas idejai?
Mārtiņš Sants: Augļu un ogu vīnu gatavošanas tradīcijas Latvijā jau zināmas no pirmajiem brīvvalsts laikiem. 20. gadsimta divdesmito, trīsdesmito gadu iespieddarbos jau atrodamas pamācības un receptes mājas vīna gatavošanā. Pēc padomju laikiem interese par vīna darīšanu parādījās gadsimtu mijā, kad Latvijas vīndari apvienojās Vīndaru brālībā, vēlāk Vīndaru un vīnogu audzētāju biedrībā.
Sākām 2010. gadā, uzreiz pēc lielākā krīzes buma atslābuma. Vīns tiek gatavots pašu priekam un vajadzībām. Šobrīd Latvijā tirdzniecības nolūkiem ir iespējams vīnu ražot šādās mazās vīna darītavās, un nu jau Latvijā tādas sasniegušas pirmo desmitu. Mēs pašlaik saražojam vidēji 7 000 litru gadā.
Ar ko Aizputes darītava atšķiras no citām, kas ir šīs sezonas "rozīnīte"?
Mārtiņš Sants: Aizputes vīna darītavā augļu un ogu vīnu gatavo neizmantojot sulfītus un konservantus, saglabājot vīna garšas un kvalitātes īpašības. Bez tam, sākot ar šo gadu, vīna degustācijas, vīna darīšanas meistarklases un sulas spiešana tiek rīkotas Aizputes vīna pagrabos - vecajā Aizputes pilsmuižā.
Novembrī pie jums plānotas jaunās ražas vīna prezentācijas un degustācijas. Cik ilgs laiks paiet no ogas vai augļa novākšanas līdz gatava vīna degustācijai Latvijas apstākļos? Kā izskatās vīndara gada plāns?
Mārtiņš Sants: Vīna sezona Aizputē sākas jau agrā pavasarī, kad tiek raudzēšanai ielikts pieneņu un rabarberu vīns. Sākoties vasarai - zemenes. Ap jūlija vidu tās ir jāņogas, ērkšķogas, upenes un ķirši. Uz rudens pusi - aronijas, āboli un bumbieri.
Ap Miķeļdienu, kad Latvijā jau izsenis ir svinēti ražas svētki, var pagaršot pavasara vīnus. Vasaras vīni ienākas nedaudz vēlāk - ap novembra vidu. Līdz šim jauno vīnu esam vērtējuši paši - slēgtā lokā, spriežot par iespējām kupažēt (maisīt), par gada veiksmēm un neveiksmēm.
Lai gan degustācijas notika jau visu vasaru, novembra otrajā pusē esam nolēmuši ielūgt viesus tieši uz jaunās ražas degustācijām, kur varēsiet baudīt arī novadā ceptu maizīti un gatavotu sieru.
Kādi ir iecienītākie vīni un garšas latviešiem? Ko varat teikt par vīnu kultūru Latvijā un iedzīvotāju zināšanām?
Mārtiņš Sants: Tikai tagad ir tas laiks, kad latvietis sāk sagaršot, novērtēt garšu nianšu mākslu. Ja agrāk tā bija tikai vajadzība pēc apdullināšanās, tad tagad īstā sapratne ienāk arī pie mums. Es teiktu, ka vidējā latvieša vīns ir pussalds sarkanvīns, kas gatavots no tradicionālajām upenēm vai jāņogām. Ļoti ciena arī ozola garšu, kas nāk no mucām, kurās vīns izturēts.
Savukārt mūsu galvenā sūtība un mērķis ir akcentēt visu, kas notiek ap vīnu – degustācijas, meistarklases, kompāniju un atmosfēru, nevis spiest tikai uz saražoto daudzumu un tirdzniecības konveijeru. Lai tas izdotos mums visiem kopā, tiekamies Aizputē!
Vairāk informācijas interneta vietnēs www.ekovins.lv un www.aizputesnovads.lv
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
