Autors: Liene Krīvena
Avots: UNESCO
UNESCO Starpvaldību komitejas 7. sesijā pieņemts lēmums par 27 jaunu nomināciju iekļaušanu UNESCO Reprezentatīvajā cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. To vidū ir Itāļu vijoļu būvēšanas meistarība, Francijas Bretoņu Fest-Noz festivāls, Ekvadoras salmu cepuru aušanas māksla, Venecuēlas dejojošie velni, Brazīlijas Frevo, Ungāru tradicionālā izšūšanas māksla, kā arī 13 valstu papildinātā starptautiskā nominācija "Medības ar piekūniem – dzīvais cilvēces mantojums". Visu 2012. gadā iekļauto nomināciju saraksts pieejams šeit.
Latvija bija viena no 24 Starpvaldību komitejas dalībvalstīm, kas sniedza savu vērtējumu par 36 nominācijām, kas bija iesniegtas iekļaušanai UNESCO Reprezentatīvajā cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Latvija piedalījās arī astoņu nomināciju izvērtēšanā iekļaušanai UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma, kam jānodrošina neatliekama saglabāšana, sarakstam, kā arī vērtēja divus pieteikumus programmu, projektu un pasākumu reģistram.
Reklāma
"Diskusijas par nomināciju iekļaušanu UNESCO Reprezentatīvajā cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā nebija viennozīmīgas. Kaut arī par dažu dalībvalstu iesniegtajām nominācijām izvērtēšanas komisijai nebija vienprātības, iesniedzējvalstu pārstāvji spēja pārliecināt Starpvaldību komiteju par savu vērtību nozīmi un unikalitāti pasaules nemateriālā kultūras mantojuma daudzveidībā. Ikvienas dalībvalsts vērtības iekļaušana šajā sarakstā ir liels pagodinājums, starptautiskās sabiedrības atzinība un tajā pašā laikā arī apliecinājums dalībvalsts apņēmībai turpināt šīs tradīcijas ilgtspējas nodrošināšanu nacionālā līmenī," stāsta UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas (LNK) Komunikācijas un informācijas sektora vadītāja Evija Maļkeviča.
Vairāk nekā 600 ekspertu, ierēdņu un praktiķu no 110 valstīm tikās UNESCO Starpvaldību komitejas 7. sesijā, lai novērtētu Konvencijas par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu īstenošanas pašreizējo statusu, izceltu panākumus un risinātu izaicinājumus, kas turpmāk UNESCO dalībvalstīm palīdzētu sekmēt konvencijas pamatprincipu ieviešanu, nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un izpratnes veicināšanu, īpaši nacionālā līmenī. Sanāksme notika UNESCO galvenajā mītnē Parīzē no 3. līdz 7. decembrim. Latviju tajā pārstāvēja UNESCO LNK Komunikācijas un informācijas sektora vadītāja Evija Maļkeviča, Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra direktore Dace Melbārde un folkloras nozares eksperte Gita Lancere, tradicionālās kultūras biedrības "Aprika" vadītāja Māra Mellēna.
Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākajām kultūras politikas prioritātēm pasaulē. Tas līdzās materiālajam kultūras mantojumam ir kultūras piederības, identitātes un pašapziņas avots. Nemateriālais mantojums tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem avotiem cilvēces radošumam un kultūras izpausmju daudzveidībai, kas ir būtiski faktori ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai.
UNESCO Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu pieņemta 2003. gadā. Latvija ir aktīvi piedalījusies konvencijas izstrādāšanas procesā, kā arī bija astotā valsts, kas tai pievienojās. Līdz 2012. gada jūlijam Konvencijai bija pievienojušās jau 144 pasaules valstis.
Par vienu no cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbiem UNESCO atzīta arī Dziesmu un deju svētku tradīcija un simbolisms Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Tā iekļauta sarakstā 2008. gadā.
Vairāk informācijas interneta vietnē www.unesco.lv
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
