Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA (Doma laukumā 6, Rīgā) tuvojas noslēgumam izstāde “España Blanca y Negra: Spānijas vīzija no Fortuni līdz Pikaso”, piedāvājot brīnišķīgu 19.–20. gadsimta mijas spāņu mākslas izlasi.
Izstāde tapusi sadarbībā ar Kadriorgas Mākslas muzeju Igaunijā un neatkarīgo kuratoru no Spānijas Karlosu Alonso Peresu-Fahardo (Carlos Alonso Pérez-Fajardo). Krāšņā ekspozīcija, kurai atlasīti darbi no 15 Spānijas muzejiem un privātkolekcijām – gleznas, akvareļi, zīmējumi un objekti – atklāj periodu Spānijas mākslā, kad, valstij modernizējoties, saskarās divi pretēji viedokļi: ideja par plaukstošo “balto” Spāniju un ideja par skarbo “melno” Spāniju, kas sakņojās kultūras mantojuma dziļākajos slāņos. Starp šiem diviem pretmetiem 19.–20. gadsimtu mijā uzplauka katalāņu modernisma glezniecība, apvienojot “baltās” Spānijas krāsām piesātināto gleznainību un “melnās” Spānijas intelektualitāti. Izstāde iepriekš viesojusies Kadriorgas Mākslas muzejā Tallinā, bet Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA (MMRB) tā papildināta ar pētījumu par triju Latvijas mākslinieku – Gustava Šķiltera, Kārļa Brencēna un Jāzepa Grosvalda – saiknēm ar Spānijas māksliniekiem 20. gadsimta sākumā.
Reklāma
Ekspozīcija veido savveida vēsturiski māksliniecisko Spānijas “portretu”, kas pakāpeniski atklājas skatītājam tēmu, sižetu, tēlu, žanru, stilistisko virzienu un autoru rokrakstu dažādībā. Romantisma un reālisma tradīcijās tvertās spāņu dzīves ainas, pilsētainavas un portreti, saulainas ainavas, ekspresīvā manierē risinātās kompozīcijas, kas ieskicē tālāko ceļu uz modernisma eksperimentiem, – tas viss palīdz dziļāk izjust Spānijas raksturu, ko savā daiļradē iemieso tādi ievērojami gleznotāji kā Mariano Fortuni, Martins Riko, Euhenio Lukass Velaskess, Hoakins Sorolja, Ignasio Suloaga, Dario de Regojoss, Hosē Gutjerress Solana, Ramons Kasass, Santjago Rusinjols, Ermenehildo Anglada Kamarasa, Isidre Noneljs, Hoakims Mirs, Pablo Pikaso un citi meistari.
“Izstādes kopējā emocionālā satura skala svārstās no idilliskiem ziedošiem dārziem, kā Hoakima Mira sienas gleznojuma daļa no mākslinieka mājas (1904) un Santjago Rusinjola “Aranhuesas dārzs. Rotonda II” (1907), līdz dramatiskiem trūkumcietēju stāviem Isidres Nonelja darbos “Kastaņu pārdevēja” (1897–1900) un “Jauna romu sieviete” (1903). Izstādes kopējo izglītojošo nozīmi papildina iespēja gremdēties tipiskās 19. un 20. gadsimta mijas mākslas noskaņās, kas jaunākajā Latvijas mākslas vēsturē saistās ar neoromantisma terminu. Tajā saplūst impresionistiski dabas tvērumi ar postimpresionistisku dekoratīvismu un formas efektiem, ieskaitot jūgendiski viļņotu līniju, bet spāniskie motīvi piešķir unikālu vietējo specifiku,” vērtē mākslas zinātniece Dr. art. Stella Pelše recenzijā laikrakstā “Kultūras Diena” (07.10.2024.).
Projekts izpelnījās lielu skatītāju atzinību, saņemot daudz pozitīvu atsauksmju no sociālo tīklu lietotājiem:
• “Apmeklēju izstādi oktobrī, un tā mani ļoti aizkustināja.” (Vita, Instagram)
• “Lielisku gleznotāju darbi!” (Līva, Instagram)
• “Izstāde, kurā pazust pašam, iegrimt detaļās un atrast krāsas šai pelēkajā laikā.” (Austra, Instagram)
• “Spānijas noskaņas, vēršu cīņas un krāsas.” (Dace, Instagram)
• “19. gadsimta spāņu glezniecība, īpaši impresionisms un reālisms, tver dienvidu saules siltumu un gaismu, uzsverot Spānijas dzīvīgumu.” (Anna, Instagram)
• “Ļoti vērtīga Spānijas glezniecības izstāde.” (Irina, Instagram)
• “Milzīgs paldies Jums, ka ir iespēja redzēt šo fantastisko mākslas darbu izstādi!” (Ilze, Facebook)
• “Paldies veidotājiem, brīnišķīga izstāde.” (Marita, Facebook)
Projekta vadītāja Vita Birzaka saka: “Pēc pavisam īsa brīža īpaši Tallinai un Rīgai veidotā izstāde atgriezīsies Spānijas muzejos un privātkolekcijās. Tas bija vēstures izziņas un glezniecības baudījuma process trīs mēnešu garumā, kurš mudināja apšaubīt mūsu tik mīļos stereotipus par kādu kultūru, piedalīties sarunās, izmēģināt flamenko soļus, iezīmēt Latvijas mākslinieku lomu tā laika Eiropas mākslas kontekstā. Bet galvenais – veidot kontaktus ar kolēģiem no Karalienes Sofijas Nacionālā mākslas muzeja, Madrides Vēstures muzeja, Katalonijas Nacionālā mākslas muzeja, Bilbao Mākslas muzeja un daudziem citiem.”
Paralēli ekskursijām izstādē norisinājās plaša izglītības pasākumu programma, kas ļāva iepazīt ne tikai pašu ekspozīciju, bet arī Spānijas kultūras daudzveidību. Muzejs atzīmēja gan Spānijas Nacionālo dienu 12. oktobrī, gan Starptautisko flamenko dienu 16. oktobrī. Abi notikumi tika aizvadīti flamenko noskaņās, piedāvājot apmeklētājiem apgūt šīs dejas pamatus.
Iesaistīties radošās izpausmēs apmeklētāji varēja abstrakto ainavu un vēdekļu apgleznošanas darbnīcā, bērniem bija iespēja ar dažādu uzdevumu palīdzību detalizētāk pētīt izstādi Rudens skolas laikā. Lekcijās un diskusijās par tūrismu Spānijā, arhitektūru, literatūru un mūziku piedalījās spāņu kultūras centra “Séneca” dibinātājs un direktors Havjers Fernandess Krūzs (Javier Fernández Cruz), spāņu tūrisma marketinga absolvente Marija Karmena Alvaresa Gonsalesa (Maria del Carmen Álvarez González), mākslas zinātniece Ieva Kalnača, literatūrzinātnieks Benedikts Kalnačs un mūzikas vēsturnieks Boriss Avramecs.
Lielu interesi raisīja Spānijas tradicionālo ēdienu degustācija šefpavāra Havjera Garsijas (Javier García) vadībā. Viņš dalījās ar praktiskiem padomiem paeljas gatavošanā un izcēla prošuto nozīmīgo vietu Spānijas virtuvē.
Izstādes izskaņā muzejā notiks vēl divi pasākumi, kurus visi laipni aicināti apmeklēt.
14. decembrī plkst. 15.00 notiks “Saruna muzejā: Spāniskā vilinājums” kopā ar projekta vadītāju Vitu Birzaku un izstādes Latvijas mākslas sadaļas kuratorēm Aiju Zandersoni un Ievu Kalnaču, kuras piedāvās interesentiem tuvāk izzināt ekspozīcijas ideju, saturu un būtiskākās nianses. Dalības maksa: ieejas biļete izstādē.
Izstādes pēdējā dienā – 15. decembrī – plkst. 11.30 sāksies “Ģimenes diena: Spānijas Ziemassvētku tradīcijas”, kurā būs iespējams gan iepazīt Spānijas glezniecības žanrus un stāstus, gan uzzināt vairāk par spāņu Ziemassvētku svinēšanas tradīcijām un, iedvesmojoties no tā, veidot savu Ziemassvētku atmosfēru muzeja telpās.
