Izstāde “Dzīvnieki Rīgā: lietot un lolot?” Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja (RVKM, Palasta ielā 4, Rīgā) Lielajā izstāžu zālē apskatāma no 2024. gada 13. decembra līdz 2025. gada 30. decembrim. Izstāde stāsta, kā mainījusies dzīvnieku vieta un loma pilsētā un iedzīvotāju ikdienā, kā veidojušies mūsdienu priekšstati un attieksme pret dzīvniekiem, to izmantošanu un aizsardzību.
Autori piedāvā katram apmeklētājam kļūt par laika detektīvu un, izvēloties sev aktuālas vai tuvas tēmas, meklēt Rīgas pilsētas vēsturē saknes mūsdienu priekšstatiem par dzīvniekiem. Stāsts veidots vēstures izstādei neierastā formā – hronoloģiski atpakaļejošā secībā: no mūsdienām līdz pilsētas pirmsākumiem. “Izstādē no plašā jautājumu loka kā vadlīnijas izvēlētas divas savstarpēji saistītas un papildinošas tēmas: dzīvnieku klātbūtne pilsētā un cilvēku attieksme pret dzīvniekiem,” par izstādes tematiku stāsta izstādes kuratore, RVKM vēsturniece Rasa Pārpuce-Blauma.
Reklāma
Izstādes vēstījums, sākot ar vēsturiskām priekšmetiskām liecībām līdz mūsdienu dzīvnieku izmantošanas un aizsardzības aktuālo norišu atspoguļojumam, vedina gan priecāties par dzīvnieku pasauli mums līdzās, gan aizdomāties par attieksmi pret dzīvnieku praktisko pielietojumu ikdienā. Rīgā, tāpat kā citās pilsētās, dzīvnieki ikdienā satopami kā mājas lutekļi un kā savvaļas dzīvnieki, kuri piemērojušies pilsētvidei. Vieni tiek loloti un mīlēti, citi tikai paciesti, bet vēl citi tiek uzskatīti par kaitīgiem.
Izstādē laiki savijas, tēmas mijas. Kad radās dzīvnieku aizsardzības kustība Rīgā? Kāpēc 19. gadsimtu dēvē arī par “zirgu gadsimtu”? Kā agrāk cilvēki izturējās pret dzīvniekiem? Vai kaķi un suņi vienmēr bija cilvēku mīļdzīvnieki? Kā senāk izskatījās un smaržoja pilsētas ielās? Dzīvnieku patversmes un lopkautuves, cirks un zooloģiskais dārzs, ganību teritorijas un hipodroms, zirgu pasta stacija un zirgu omnibuss, suņi asistenti un apsargi, urbānā biškopība un zooveikali, mikročipi, veterinārā medicīna un sterilizācija, biedrības un klubi, mednieki un medījumi, dzīvnieku apbedīšana, dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti un apģērbi, dzīvnieku aizsardzība un tiesības, likumi un noteikumi, Vecrīgas ielu nosaukumi, kuri glabā seno iedzīvotāju ar dzīvniekiem saistītas nodarbes – tā ir tikai daļa no Rīgas pilsētas vēstures un šodienas reālijām, kas būs izzināmas izstādē.
Bērniem izstādes autori piedāvā tematisku spēļu salu “Dzīvnieki bērnu ikdienā”, kurā jaunākie muzeja apmeklētāji un viņu pavadoņi var pavadīt laiku, iepazīstot dažus no mūsdienu un senāku laiku iemīļotajiem tēliem. Dzīvnieki kā spēļu lietas kļūst par bērnu labākajiem draugiem un rotaļu biedriem, viņu pavadoņiem ikdienas priekos un bēdās, izklaidē un mācībās. Mazie detektīvi paši var darboties, skatīties, klausīties, lasīt, zīmēt un minēt. Līdzās bērni var redzēt, ar kādiem dzīvniekiem ir spēlējušies viņu vecāki un vecvecāki jau tālajā 20. gadsimtā.
Izstādē eksponēti materiāli no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja, Latvijas Nacionālā dabas muzeja, Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja un Latvijas Nacionālā arhīva krājuma, no Valsts prezidenta kancelejas, LU bibliotēkas, LU Bioloģijas institūta, Latvijas Sabiedriskajiem medijiem (LSM), Latvijas Televīzijas, informācijas aģentūras LETA, ziņu portāla “Delfi”, apgāda “Zvaigzne ABC”, no izdevniecībām “Latvijas Mediji” un “Rīgas Viļņi”, SIA “Ausma Media” (Tutas lietas) un biedrības ”Dzīvnieku brīvība”, kā arī no privātpersonām.
Teju katram no mums ir savs stāsts par dzīvniekiem pilsētā, par savu mājas mīluli, kā arī par vērojumiem citviet. Izstādes veidotāji aicina veidot tematiskus video sižetus dzīvnieki Rīgā (garumā līdz vienai minūtei) un sūtīt tos muzejam uz e-pastu: [email protected] . Atsūtītie video sižeti, izvērtējot to atbilstību tematam, tiks integrēti izstādes video ekspozīcijā, to regulāri aktualizējot.
Aktuālā informācija par izstādi pavadošās programmas piedāvājumiem bērniem un pieaugušajiem būs pieejama muzeja tīmekļvietnē, kā arī sociālajos tīklos.
Izstādes “Dzīvnieki Rīgā: lietot un lolot?” veidotāju komanda:
Rasa Pārpuce-Blauma, izstādes kuratore un līdzautore, RVKM Vēstures nodaļas vēsturniece;
Margarita Barzdeviča, līdzautore, RVKM Vēstures nodaļas vadītāja;
Zita Pētersone, līdzautore, RVKM Vēstures nodaļas vēsturniece;
Ilona Celmiņa, līdzautore, RVKM direktora vietniece zinātniskajā darbā;
Reinis Suhanovs, izstādes dizaina autors un līdzautors;
Ivars Veikša, izstādes ievada filmas autors;
SIA “Latvijas Galdniecība”, izstādes elementu ražošana un uzstādīšana.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
