Cēsīs notiks lekcija par raganām

Autors: Daiga Janševska
Avots: BalticTravelnews.com/Cesis.lv

03.10.2010 plkst. 14:00 Cēsu Izstāžu namā lekcija par maz pētītu latviešu mitoloģijas lappusi Cita ragana: mirušo gari latviešu mitoloģijā.

Tēmu par raganām latviešu mitoloģijā analizēs un diskusiju vadīs - Sandis Laime, mag. phil., LU doktorants, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks.

Mūsdienu priekšstatos raganas pārsvarā vai nu atbilst Ansīša un Grietiņas raganai - tā ir veca, līka, izspūrusi vecene ar līku degunu, ar melnu kaķi un droši vien dzīvo mājā uz vistas kājas, vai arī tiek uzskatītas par tālās pagātnes viedajām sievām, dziedniecēm, nākotnes redzētājām. Reizēm raganas ir vienkārši ķildīgas sievietes. Bet vai šie stereotipi balstās latviešu folklorā? Vai folkloras materiāli ir saglabājuši liecības par senākajiem raganu priekšstatiem?

Lekcijas laikā tiks aplūkoti senāko raganu priekšstatu relikti Ziemeļvidzemes un Ziemeļlatgales iedzīvotāju priekšstatos, kādi tie bija saglabājušies līdz 20. gs. sākumam. Raganas uzskatītas par gariem - skaistām meitenēm ar gariem, zeltainiem, izlaistiem matiem, tās šūpojas koku zaros, ķemmē savus matus, dzied un dejo, kā arī velē audeklus vai mirušo dvēseles. Satiktos cilvēkus tās apmaldina mežā, nokutina līdz nāvei, saplosa. Pašas raganas savukārt saplosa vilki un Pērkons. Šis priekšstats ap 16. gs. mainījās kristīgās baznīcas un raganu medību rezultātā, kad ļaunuma sakne tika meklēta nevis kādos grūti apjaušamos ļaunajos garos, bet gan tepat virs zemes - starp cilvēkiem, tāpēc par raganām sāka saukt sievietes, pierakstot tām daļu no senākā slāņa priekšstatiem, lekcijas tēmu ieskicē folkloras un mākslas institūta pētnieks Sandis Laime.

Aplūkojot dažādus folkloras tekstus, soli pa soli tiks atklāta senākā raganas tēla būtība - ar vārdu ragana, līdzīgi kā ar tās pašas saknes vārdu rēgs, senāk apzīmēti mirušo gari.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Cēsis Cēsu izstāžu zāle lekcija par raganu tēmu Cita ragana: mirušo gari latviešu mitoloģijā

Citi raksti par šo tēmu:

Tūrisma objekts: Jūrmalas koka arhitektūras maršruti (19.08.2025)

Tūrisma objekts: Ragakāpas dabas parks ar Jūrmalas Brīvdabas muzeju (19.08.2025)

Vadims Čemis – stabilitātes un inovāciju balsts Latvijas tūrismā (13.08.2025)

Ceļo ar ķepaini: Travelnews un Šeidins dodas iepazīt Paula Jaunzema akmens skulptūru parku (19.08.2025)

Tūrisma objekts: Ķemeru kūrorta parks ar ūdenstorni (19.08.2025)