Lai gan daudzās pasaules alus lielvalstīs tradicionāli pieņemts, ka alus darīšana ir joma, kurā dominē vīrieši, un liela daļa alus tehnologu un aldaru ir vīrieši, Latvija alus kartē iezīmējas ar daudzām nozares pārstāvēm – sievietēm. Vienlaikus alus darīšana un aldara amats joprojām ir apvīts ar dažādiem mītiem, lai gan patiesībā tā ir mūsdienīga, radoša joma, kurā nepārtraukti jāmācās, jāseko līdzi pasaules un pašmāju tendencēm, un jāspēj izprast alu – tradīcijām bagāto un Latvijā tik ļoti iecienīto dzērienu. Viedokli pauž AS “Aldaris” ražošanas vadītāja Dace Šķēle.
Pieaug atbildība un kompetenču dažādība
Reklāma
Šajā nozarē esmu jau 25 gadus, un, lai gan alus brūvēšanā aizvien lielāka loma ir tehnoloģijām, esmu pārliecināta, ka nekas nespēs aizstāt cilvēku. Tehnoloģijas atvieglo un turpinās atvieglot aldaru ikdienu, taču ir lietas, kas nemainīgi jāveic pašu spēkiem, piemēram, sadarbība ar klientiem, izejvielu izvēle un iegāde, produkta izveide, tehnoloģiskā procesa uzraudzība, kvalitātes kontrole, gatavā produkta analīze un novērtēšana u.tml. Aldariem šobrīd daudz aktīvāk jāseko līdzi resursu pieejamībai, tostarp, domājot arī par cilvēkresursiem. Jo vairāk iespējams automatizēt vienkāršos procesus, jo cilvēkiem atliek vairāk laika darbiem ar augstāku pievienoto vērtību. Protams, vienlaikus pieaug arī atbildība un nepieciešamo kompetenču dažādība.
Pirmā un vienīgā darba vieta
Lai veidotu veiksmīgu karjeru alus ražošanas jomā, nepietiks tikai ar to, ka garšo alus, tāpēc labprāt iesaistos jauno un topošo speciālistu apmācībā, un “Aldaris” sadarbojas ar vairākām profesionālās izglītības un augstākās izglītības iestādēm. Es šajā nozarē nonācu jau studiju laikā, apgūstot pārtikas tehnologa arodu Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē (tolaik Latvijas Lauksaimniecības universitāte). Divus gadus biju praksē ražotnē un pēc studiju beigām saņemu darba piedāvājumu. Šī ir mana pirmā un vienīgā darba vieta, un nesen kā nosvinēta zīmīga profesionālā jubileja.
Jāmācās visu laiku
Studijas pārtikas tehnoloģiju jomā nozīmēja iespēju veidot karjeru dažādās ražotnēs, tomēr izvēli par labu tieši alus darīšanai ietekmēja vairāki faktori – cilvēki, kuri bija komandā; zināšanas, ko var iegūt; kā arī izaugsmes potenciāls. Mani pirmie darba pienākumi bija saistīti ar fizikāli- ķīmisko analīžu veikšanu, tas bija darbs laboratorijā, tad sekoja piedāvājums vadīt degustāciju procesu. Vēlāk izmēģināju spēkus arī kā ūdens un bezalkoholisko dzērienu tehnoloģe, tomēr alus darīšana ļoti saistīja, un es kļuvu par alus tehnoloģi. Šobrīd esmu ražošanas vadītāja. Zināšanas esmu papildinājusi arī Skandināvu alus darīšanas skolā Kopenhāgenas universitātē, iegūstot alus brūvēšanas diplomu. Tas palīdzēja iegūt arī plašāku skatījumu uz nozari un alus darīšanas procesiem, starptautisku pieredzi, kā arī apziņu, ka alus ražošana ir joma, kurā jāmācās visu laiku.
Degustācijas kā svarīga darba sastāvdaļa
Šajā laikā esmu saskārusies arī ar dažādiem mītiem par alus darīšanas procesu, piemēram, cilvēki nereti domā, ka aldaris visu dienu tikai bauda alu. Daļēji gan tā ir taisnība, tomēr es gribētu uzsvērt, ka baudu alus darīšanas procesu, nevis tikai gala rezultātu. Cilvēki bieži atceras, kā viņu tēvi vai vectēvi ir darījuši alu, taču darbs alus ražotnē nozīmē ļoti plašu pienākumu loku – ir sanāksmes, datu apkopošana un analīze, budžeta izstrāde u.tml. Daļa ikdienas paiet ne tikai ražotnē, bet arī laboratorijā un birojā pie datora.
Protams, viens no svarīgākajiem posmiem ir degustācijas – gan pirms alus pildīšanas tarā, gan pēc. Bet viens no maniem mīļākajiem posmiem, par ko varētu stāstīt ļoti ilgi, ir alus raugu pavairošana. Arī tā ir svarīga daļa no alus tehnologa pienākumiem, un redzēt, kā no mazas mēģenes raugs “izaug” līdz tam vairākām tonnām, kā šis dzīvais organisms “uzvedas”, aug un attīstītās, rūpēties par to, lai “raugs justos labi”, ir ārkārtīgi aizraujoši.
Latvija lauž mītus par sievietēm – aldarēm
Vēl viena lieta, kas mēdz pārsteigt cilvēkus, ir tas, ka Latvijā ir salīdzinoši daudz sievietes – alus tehnoloģes vai ražošanas vadītājas. Ja vēsturiski un daudzviet pasaulē ir pierasts, ka alus ražošanā dominē vīrieši, Latvijā un Baltijā ir atšķirīga situācija. Gribētos pat teikt, ka Latvija lauž stereotipus šajā jomā. Jau pats amata nosaukums aldaris ir vīriešu dzimtē, un, lai gan nozarē esmu jau sen, aizvien saskaros ar pārsteigumu cilvēkos, kad pastāstu par savu nodarbošanos. Neraugoties uz mītiem, gribētu uzsvērt, ka ikviena aldara panākumu atslēga ir tas, vai viņam deg acis. Ir jābūt gatavībai mācīties, pozitīvam skatījumam un motivācijai darīt – tas ir daudz svarīgāk par dzimumu. Domājot par mācīšanos, jāatceras, ka alus darīšanā liela nozīme ir arī sensoro maņu attīstīšanai, lai spētu pamanīt aizvien jaunas garšas un aromātu nianses.
Alus darīšanas kultūra pēdējos desmit gados Latvijā ir ļoti uzlabojusies, taču aizvien ir svarīgi strādāt pie snieguma uzlabošanas un patērētāju izglītošanas, nostiprinot pārliecību, ka alus ir jābauda atbildīgi un, ka kvalitāte ir svarīgāka par kvantitāti. Alus darīšana man sagādā gandarījumu jau 25 gadus, un aizvien saredzu iespējas, kā piedāvāt patērētājiem jaunu pieredzi alus baudīšanā, palīdzot iepazīt šo dzērienu.
.jpg "Izstādes martā Tukumā un apkārtnē Tukuma TIC")
