Autors: Mārtiņš Švarcs
Avots: News.com.au/BalticTravelnews.com
Pēc Dienvidkorejas aviolainera avārijas Sanfrancisko lidostā nozares ekspertus pārņēmušas bažas, ka automātisko lidojuma sistēmu izmantošanas dēļ mūsdienās cietušas pilotu prasmes lidmašīnas vadīt manuālā režīmā.
ASV Nacionālajai transporta drošības pārvaldei, kura pašlaik izmeklē incidentu Sanfrancisko, vēl tāls ceļš ejams, lai nonāktu pie secinājumiem par iespējamo aviokatastrofas cēloni. Tomēr šobrīd pārvaldes izziņotā informācija liecina, ka pie notikušā vainojama pilotu kļūda.
Reklāma
Asiana Airlines 214. reiss avarēja neilgi pirms nosēšanās sestdien, 2013. gada 6. jūlijā. Incidents notika labas redzamības un gandrīz perfektos laika apstākļos. Vēl joprojām tiek pārbaudīti avarējušā lidaparāta Boeing 777 dzinēji, tomēr šķiet, ka pirms avārijas un tās brīdī tie darbojušies bez problēmām, turklāt piloti nav ziņojuši par tehniskiem sarežģījumiem vai citām problēmām.
Tomēr zināms, ka brīdi pirms sadursmes ar zemi lidaparāta ātrums bija nepietiekams – tas nonāca grīstē. Aviolainerim nosēšanās laikā bija jāpārvietojas ar 254 kilometru stundā lielu ātrumu, taču mirkli pirms incidenta tā ātrums nepārsniedza 190 kilometrus stundā. Kā ziņots, gāja bojā divi no 307 cilvēkiem, kuri atradās uz lidmašīnas klāja, bet vēl desmitiem tika ievainoti.
Kapteinis Lī Gan-Guks, kurš, kā ziņots, ir pieredzējis pilots, pie Boeing 777 vadības svirām bija lidojis vien 43 stundas. Turklāt nosēšanās laikā bija izslēgta lidaparāta autopilota sistēma – tas, kā atzīst eksperti, gan nav neparasti, tomēr atsevišķas lidsabiedrības dod priekšroku automātisko sistēmu izmantošanai arī šajā lidojuma fāzē.
Kopumā automātiskās sistēmas uzskatāmas par nozīmīgu priekšrocību attiecībā uz aviācijas drošību, jo tās spēj nodrošināt precizitāti, ko noteiktos apstākļos nespēj cilvēks. Tomēr aviācijas drošības eksperti pēdējā laikā ir nobažījušies, ka automātikas dēļ piloti ne vien sākuši vairāk paļauties uz tehnoloģijām, bet arī zaudējuši iemaņas, kādas nepieciešamas, lai, piemēram, izlīdzinātu lidaparāta gaitu pēc nonākšanas grīstē.
"Ja lidojumu laikā nosēšanās arvien tikusi veikta, izmantojot autopilotu, taču nu pēkšņi nākas par visu parūpēties pašiem, pilotu "ierūsēšanas faktors" var izrādīties liktenīgs," atzīst Kess Hovels, bijušais militārās aviācijas pilots un aviācijas eksperts no Floridas Embrija-Ridla Aeronautikas Universitātes. "Pārāk daudz automātikas var negatīvi ietekmēt lidotprasmi," viņš piebilst.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
