Foto: BalticTravelnews.com
Autors: Ludmila Alampasu
Avots: BalticTravelnews.com
Dažādu metodoloģiju pētījumi, dažādi pētnieki, un katrs Nigēriju ieliek savos “drošības kausos”, bet uz pasaules fona šī ļoti apdzīvotā Āfrikas valsts reti kad iekļūst drošāko valstu TOP100. Tai pat laikā Nigērijas lielāko pilsētu Lagosu pētnieki ļoti labprāt iekļaut drošāko Rietumāfrikas pilsētu TOP10.
Uzturoties Lagosā mani dienu un nakti pieskatīja, un ne jau tikai viens cilvēks, tādēļ es nejutos nedroši pat ne uz sekundes daļu. Protams, dzīvojot mājā, kurai ir pamatīgi dzelzs vārti, teritorija apjozta ar dzeloņstieplēm, tiešām nevar nejusties nedroši. Tomēr paklausīju ieteikumam vienai neiet ārpus sētas.
Reklāma
Braucot ar auto manējie brīdināja – filmē, bildē, bet turi telefonu cieši. Ja daudz cilvēku, aizver logu. Tāpat arī publiskās vietās tika piekodināts – vietējie negrib, lai viņus bildē, turi telefonu cieši rokās, vai iedod kādam no mūsējiem. Un ātri vien apguvu, ka labāk telefonu iedot vienam no pavadošajiem, kas ik pa brīdim kaut ko arī uzbildēja, nekā nemitīgi domāt par drošību.
Visdrošāk, protams, jutos biznesa rajonos – Lekki, Vikorijas salā, arī netālu no lidostas esošajā Ikedžā. Tieši Ikedžā man bija iespēja vienai uz stundiņu “izbēgt” no saviem pieskatītājiem. Tiesa gan, viesnīcas personāls gan noprasīja, kur došos un tikai tad, kad pārliecinājās, ka tepat jau vien pastaigāšos, likās vēlīgi palaida ielās.
Bija vakara stunda, uz ielām ļoti maz cilvēku. Mani apturēja kāds policists. Nu jau domāju, ka nu būs jāmaksā “mesli” bet skaidrs naudas ne nairas kabatā… bet nē! Policists vēlīgi smaidot vien pateica, ka esmu skaista sieviete un novēlēja skaistu vakaru!
Apmetot pāris lokus kājām pa Ikedžu ar bīstamu situāciju nesastapos ne mirkli. Vien pie jaunās “Radisson” viesnīcas mani mēģināja apturēt kāds naudas mangotājs, bet viegli tiku vaļā, sakot, ka naudas nav! Starp citu, nemeloju. Būtu kāda naira, iespējams, arī iedotu.
Baltie cilvēki Lagosā nav nekas neparasts – daudzi eiropieši un ne tikai ir pārcēlušies uz dzīvi megapolē, attīsta savu biznesu un slēdz lielus darījumus. Jā, tur dzīve kūsā. Viņi mierīgi staigā un brauc pa ielām, iet vietējās bodītes, un bez apsardzes.
Tai par laikā bērniem skolās drošībai pievērš lielu uzmanību – tiek stāstīts un mācīts, kā jārīkojas nolaupīšanas gadījumā. Jā, nevis aplaupīšanas, bet tieši bērnu nolaupīšanas gadījumos. Lai arī Lagosā šī liga vairs nav tik aktuāla, Nigērijas ziemeļos bērnu nolaupīšanas gadījumi vēl joprojām pastāv.
Latvijas un Eiropas ziņu lentēs par Nigēriju tiesām vairāk ziņo, ja nolaupīti bērni, noticis kāds masu slaktiņš uz reliģijas pamata, uzsprāgusi kāda cisterna un vēl par dažādām nelaimēm. Reti ziņās pavīdēs kāda laba vēsts no Nigērijas. Un kādēļ gan – lasīs taču vairāk par slikto, nevis labo.
Raksts tapis sadarbībā ar “Turkish Airlines” un “Travel Art LV”.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
