Juris Vaidakovs ir ģeogrāfs, piedzīvojumu gars un žurnālists, kurš ar aizrautību seko pasaules ceļotāju gaitām un pats iedvesmo ar savu stāstījuma spēku. Viņš ir cilvēks, kurš prot ieraudzīt lielo stāstu detaļās un ar cieņu izstāstīt to tālāk – kā šajā sirsnīgajā un personīgajā atmiņu vēstījumā par Kārli Bardeli:
„Patiesībā es jūtos neērti, ja man saka, ka esmu varonis. Nu, kāds es varonis?! Es vienkārši daru to, kas man patīk. Tā ir mana brīva izvēle. Un tikai tāpēc nomainīju darbu ofisā pret iespēju būt brīvam. Pirms vairākiem gadiem sev uzdevu jautājumu – vai esmu no sirds laimīgs? Pašam sev atbildēju, ka vislabāk jūtos piedzīvojumā. Un tagad mana dzīve ir viens vienīgs piedzīvojums,” man reiz intervijā teica Kārlis.
Reklāma
Kārlis... Kārlis Bardelis Bored of Borders jeb Kārlis Krustojums (12.02.1985.-17.11.2025.) tagad pārcēlies citās dimensijās, kur noteikti veiks vēl krāšņākus ceļojumus un piedzīvojumus. Latvijai ar viņu jālepojas. Jo viņš patiešām pierādījis, ka arī tik mazā tautā ir spēcīgi cilvēki. Tādi, par kuriem gadu simtiem runās visa pasaule. Runās, ka latvieši var izdarīt ko tādu, ko neviens cits uz šīs planētas! Un... kaut kādā mērā tas ir tik zīmīgi – Kārlis mūžībā devās dienu pirms Latvijas dzimšanas dienas – valsts un zemes, ar kuru viņš tik ļoti lepojās.
Nē, mēs nebijām draugi šī jēdziena klasiskajā nozīmē. Jo.... Nepaspējām... Mūsu ceļi krustojās manas profesionālās (un ne tikai) darbības dēļ. Kā ģeogrāfs un piedzīvojumus mīlošs dēkainis sekoju līdzi citu dēkaiņu piedzīvojumiem, un tā arī uzdūros tādam Kārlim. (Lai gan, šķiet, tikai mucā augušais un par spundi barotais varēja nezināt, kas ir Kārlis Bardelis un ko viņš ir iecerējis.) Šad tad uzrakstīju par viņa gaitām, šad tad, kad Kārlis bija atgriezies no saviem piedzīvojumiem, satikāmies. Pārsvarā, lai es kaut ko par viņu uzrakstītu. Mums bija kādas piecas šādas lielākas vai mazākas intervijas, kurās Kārlis mani vienmēr pārsteidza ar savu smaidu un neizsakāmi pozitīvo attieksmi par dzīvi. Pēdējā tikšanās bija šogad maijā Kārļa filmas „Aizsniegt dzelmi” pirmizrādē. Viņš man teica: „Būs labi!” Lai gan tad jau visi zināja par diagnozi, kas neko labu nesolīja. Tas bija tikai dažus mēnešus pēc viņa insulta (pēc kura tika konstatēts arī audzējs), bet divas nedēļās pirms tā šokējošā notikuma nejauši trāpījāmies viens otram blakus sēdvietās filmas par Juri Kulakovu pirmizrādē un vienojāmies, ka vasarā, kad Kārlis pabeigs darbus pie savas filmas, satiksimies brīvākā formātā, lai beidzot papļāpātu arī kā draugi, nevis kā žurnālists ar intervējamo...
Diemžēl tam nebija lemts piepildīties. Velns ar ārā!!!! Tagad Kārlis apceļos Visuma plašumus... Jau tad – šī gada pavasarī - kad izskanēja šokējošā vēsts, ka Kārlim ir insults un ļaundabīgs audzējs, gribējās kliegt par šo netaisnību - kāpēc? Kāpēc šādi tiek apstādināti pasaulē visunikālākie un pozitīvākie cilvēki? Diagnoze bija skarba, taču Kārlis nezaudēja cerību un nepadevās. Tāpat, kā viņš nepadevās, izdarot to, ko līdz šim cilvēces vēsturē neviens nebija paveicis.
Ko viņš paveica? Savos 40 gados viņš paveica vairāk, nekā mēs, te soctīklu varoņi visi kopā varam iedomāties. Kārlis apceļojis tādas zemes, par kurām varam tikai sapņot, bet kuras mēs iepazinām viņa stāstos. To, ko izdarīja Kārlis, uz Zemes neviens vēl nav paveicis un diez vai paveiks! Viņš ir vienīgais cilvēks uz šīs planētas, kas zemeslodi apceļojis tikai ar savu spēku - ar airu laivu un velosipēdu. Kārlis 2016. gada 4. maijā kopā ar domubiedru Gintu Barkovski Namībijā sēdās airu laivā, lai pēc 142 dienām, noairējot 8350 km pāri Atlantijas okeānam, ierastos Brazīlijā. Pusotru gadu vēlāk, 2018. gada janvārī, Kārlis no tās pašas vietas uzsāka braucienu ar velosipēdu pāri Dienvidamerikai, un pēc 5430 kilometriem un 101 dienas finišēja Peru galvaspilsētā Limā. Tur Kārli jau gaidīja laiva, un viņš 2018. gada 14. jūlijā devās nākamajā piedzīvojumā, kļūstot par pirmo pasaulē, kurš airu laivā šķērsojis Kluso okeānu virzienā no Dienvidamerikas uz Āziju. Pēc 715 dienām (okeānā airējot 494 dienas un pieveicot 26 637 kilometrus), Kārlis sasniedza Pontianas ostu Malaizijā, kur pēc diviem gadiem atgriezās un ar velosipēdu devās 850 km uz Malaizijas ziemeļiem, lai uzsāktu airējienu pāri Indijas okeānam. Pēc pusgada, noairējot 10 117 kilometrus, Kārlis nokļuva Āfrikā, kļūdams pirmais pasaulē, kas šajā virzienā airu laivā šķērsojis Indijas okeānu. 2024. gada sākumā viņš šķērsoja Āfriku ar velosipēdu, pirms tam gan trijās dienās noairējot ļoti sarežģīto Indijas okeāna no Somālijas/Kenijas robežas līdz Kenijai un tad ar velosipēdu līdz Namībijai.
Kopumā Kārlis Bardelis šajā piedzīvojumā pavadīja 2898 dienas jeb 7 gadus un 11 mēnešus, ar laivu noairējot 46 326 kilometrus un ar divriteni nominot 11 972 kilometrus. Līdz ar to Kārlis ir septiņu (ja mani aprēķini nekļūdās) Ginesa rekordu īpašnieks, no kuriem trīs neviens vairs nevarēs pārspēt! Viņa pirmais Ginesa rekords tika uzstādīts 2013. gadā, veicot visgarāko ceļu ar skrituļslidām. Kārlis 60 dienu laikā ar apvidus skrituļslidām šķērsoja Eiropu no Nordkapa Norvēģijā līdz Gibraltāram Spānijā, pieveicot 6247 km garu distanci, ik dienas viņš vidēji noslidoja 100 kilometrus, viņa vidējais ātrums brauciena laikā bija aptuveni 17 km/h, bet maksimālais ātrums nobraucienos no kalna sasniedza gandrīz 70 km/h! Jau nākamā gada sākumā Kārlis devās savā otrajā piedzīvojumā - viņš no Rīgas 17 dienās ar velosipēdu, veicot 2840 km garu distanci un spītējot ziemai un sniegputeņiem, ieradās Soču ziemas olimpiskajās spēlēs, bet uzreiz pēc tam devās uz galējiem ziemeļiem, lai ar slēpēm veiktu 750 km garu distanci pa Polāro loku, šķērsojot Somiju, Zviedriju un Norvēģiju, pārvarot šķēršļus ceļā - ledājus, upes, ezerus, kalnus un mežus. Iecerētais gan Kārlim neizdevās, jo pēc 22 dienu ilga slēpojuma viņš bija šķērsojis tikai Somiju, ko bija plānojis pievarēt 10 dienās. Kārlis devās mājās, jo saprata, ka atlikušo 13 dienu laikā, kas tika atvēlētas ceļojumam, Norvēģu jūru sasniegt nepaspēs. Un tad Kārlis pievērsās savam lielākajam projektam – pasaules apceļošanai tikai ar paša spēkiem.
Bet šīs bildītes ir no mūsu pirmās klātienē satikšanās dienas. Tas bija 2020. gada jūlija pēdējā nedēļā. Kārlis bija atgriezies no 715 dienu airējiena pāri Klusajam okeānam, viņš Latvijā nebija divus gadus, un te ir mazliet piefiksēta Kārļa pirmā diena civilizācijā, kad viņš drīkstēja iziet ļaudīs pēc karantīnā pavadītajām nedēļām. Todien Kārlis agrā rītā Jūrmalā apmeklēja ērģelnieces Ivetas Apkalnas Saullēkta koncertu, tad devās uz banku, lai atjaunotu savu koda kalkulatoru un bankas kontu, tad steidza uz fotosesiju, tad sakopa savus trīs gadus negrieztos matus un bārdu īstā barberšopā pie Sigita Norvele, pēc tam pabraukāja pa Rīgu, līdz vakarā uzkāpa uz jahtas „Meteor” klāja – ar tā ekipāžu viņš sadraudzējās neklātienē Klusajā okeānā.
Todien Kārlis man teica: „Sajūta superīga! Jūtos beidzot brīvi, varu brīvi pārvietoties, sarunāties dzimtajā valodā. Un visas šīs lieliskās tikšanās ar cilvēkiem. Esmu patiešām laimīgs!” Un tovakar, pēc mūsu pirmās satikšanās reizes, padomāju – Kārli, kaut pasaulē būtu vairāk tik pozitīvu, sirsnīgu, drosmīgu un smaidošu cilvēku, kā Tu! Tad mūsu pasaule būtu vēl skaistāka un mierpilnāka.
Vispār man šķiet, ka to Visvarenais izdarīja speciāli – viņš apvainojās, ka cilvēks atļaujas veikt Dievu cienīgus varoņdarbus. Viņš sadusmojās, ka kaut kāds latviešu puika Kārlis atļausies vēl ko vairāk. Lai gan, domāju, ka Kārlis, ja viņu nebūtu piemeklējis šis likteņa trieciens, vairs nedotos tik izaicinošos piedzīvojumos. Jo zinu, ka viņa sapnis bija, citēju Kārli: „Kad man būs ģimene, tad man būs vismaz četri bērni. Mēs tad būsim kā komanda, un man ir sapnis par burāšanu apkārt pasaulei. Tagad man visā pasaulē ir palikuši daudzi tuvi draugi, ar kuriem labprāt satiktos, un šis ceļojums iedotu bērniem lielisku dzīves pieredzi.”
Līdzjūtība Kārļa Bardeļa ģimenei, sievai Elizabetei, un visiem, kas pazina Kārli! Kārli, lai Tev tur – visuma plašumos – jauni ceļojumi! Paldies Tev, ka Tu biji šajā pasaulē un šeit – Latvijā! Un, ka man bija tas gods kaut īsu mirkli būt kopā un iepazīt tik spēcīgu un sirsnīgu cilvēku!
