5 unikāli dabas parki, ko vērts vismaz reizi mūžā apmeklēt

Autors: Paula Silava
Avots: National Geographic

Dabas daudzveidība visā pasaulē strauji samazinās klimata pārmaiņu un cilvēku neapdomīgas rīcības dēļ – no izzūdošām sugām līdz piesārņotām un iznīcinātām ekosistēmām –, taču nacionālie parki visapkārt zemeslodei palīdz saglabāt apdraudētās dzīvotnes un nodrošina patvērumu neaizsargātām sugām, vēsta kanāls “National Geographic”.

Viens no šobrīd apdraudētākajiem dzīvniekiem uz Zemes ir Kalifornijas cūkdelfīns – mazs jūras zīdītājs, kas dzīvo tikai Kalifornijas līča ziemeļos Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). Šobrīd dabā ir palikuši vien aptuveni desmit šīs sugas īpatņu.

Reklāma

Nesen pavisam izzudusi Ķīnas airdegune – vairāk nekā trīs metrus gara saldūdens zivs, kas 150 miljonus gadu dzīvoja Jandzi upē Ķīnā. Intensīvā pārzveja un dambju būvniecība apturēja zivju vairošanos, un, pēdējo reizi novērota pirms vairāk nekā 20 gadiem, suga 2022. gadā tika oficiāli atzīta par izmirušu. “Tas, ka cilvēka dēļ uz izmiršanas sliekšņa atrodas zivis, kas pārdzīvojušas dinozaurus, kaut ko pasaka par cilvēci, kas šeit dzīvojusi daudz īsāku laiku,” tika rakstīts Pasaules dabas fonda paziņojumā.

Cerība vēl nav zudusi attiecībā uz Javas tīģeri – lai gan suga tika pasludināta par izmirušu 20. gadsimta beigās, 2024. gadā atklātas fotofiksācijas un DNS analīzes rosinājušas jaunu izpēti par Javas tīģera iespējamo izdzīvošanu Indonēzijas savvaļā.

Nacionālie parki daudzviet pasaulē palīdzējuši izglābt apdraudētas sugas un pat veselas ekosistēmas. Piemēram, vilku atgriešana Jeloustonas nacionālajā parkā ASV atjaunoja dabisko līdzsvaru, bet Cionas un citos parkos Kalifornijā izdevās palielināt izmiršanas draudu skarto kondoru populāciju. Gorongosas nacionālajā parkā Mozambikā pēc pilsoņu kara atgriezās lauvas un citi lielie zīdītāji, bet Manasas nacionālajā parkā Indijā veiksmīgi atjaunota vienraga degunradžu populācija.

Lai pievērstu uzmanību sugu izzušanas problēmai un aicinātu sabiedrību kļūt atbildīgākai, ik gadu 28. jūlijā tiek atzīmēta Pasaules dabas aizsardzības diena. Godinot šo dienu, kanāls “National Geographic” aicina iepazīt piecus no 6500 dabas parkiem visā pasaulē, kas ar savu neskarto ainavu un bagātīgo floru un faunu apbur ikvienu apmeklētāju!

Benfas nacionālais parks Kanādā

Šī aizsargājamā dabas teritorija Albertas provincē, Kanādā, pazīstama ar tās tirkīzzilajiem ezeriem, ielejām un slaveno Klinšu kalnu grēdu. Parkā atrodas Luīzes ezers, Morēnas ezers, kā arī daudzi citi – kopā to ir ap 30. Ūdens košā krāsa skaidrojama ar ledājiem, kas ezeros veido nogulsnes. Saulei atstarojoties ūdenī, tās atspīd zilos un zaļos toņos.

Interesanti, ka parka teritorijā atrodas arī Benfas pilsēta. 2021. gadā tajā mitinājās vairāk nekā 8000 iedzīvotāju. Parkā atrodas arī Luīzes – Kanādā visaugstāk esošais – ciemats.

Nonākot Benfas nacionālajā parkā, var sastapties ar plašu dabas daudzveidību. Tur mājvietu raduši daudzi lielie zīdītāji, piemēram, grizlilāči, vilki, lūši, aļņi, kalnu kazas, kā arī lielragu aitas. Tāpat tur mitinās arī ērgļi, svilpējzaķi, murkšķi un citi dzīvnieki.

Benfas parks izveidots 1885. gadā un ir vecākais nacionālais dabas parks Kanādā. Kopš tā dibināšanas parka teritorija ir paplašinājusies 250 reizes un šobrīd tāplatplatība ir 6641 kvadrātkilometri. Lai arī to vērtīgi apmeklēt jebkurā gadalaikā, vispatīkamāk to darīt rudenī, kad gaisa temperatūra ir vidēja, apmeklētāju ir mazāk un, iekrāsojoties koku lapām, parks kļūst īpaši krāšņs.

Jeloustonas nacionālais parks ASV

Savukārt pasaulē senākais nacionālais parks izveidots 1872. gadā, Vaiomingas, Montānas un Aidaho štatā, ASV – tas ir slavenais Jeloustonas nacionālais parks. Tā platība ir 8991 kvadrātkilometri.

Viens no iespaidīgākajiem skatiem paveras, nonākot kādā no Jeloustonas geizeru baseiniem. Šajā nacionālajā parkā atrodas aptuveni 500 jeb puse no visiem pasaules geizeriem. Viens no zināmākajiem ir Augšējais baseins, kurā atrodas Lielais geizers, saukts arī par “Old Faithful”.

Parkā apskatāmi arī vairāki karstie avoti. Viens no tiem – “Grand Prismatic” – saules gaismā iemirdzas teju visās varavīksnes krāsās. Efekts rodas, jo minerāliem bagātās ūdenstilpes gultnē uzturas dažādas termofilās baktērijas.

Lai gan vizuāli pievilcīgi, karstie avoti var būt arī bīstami un tiem labāk netuvoties. Ūdens temperatūra tajos var krietni pārsniegt 100 grādus pēc Celsija. Kā liecina parka statistika, laika gaitā, iekrītot karstajos avotos, bojā gājuši jau vairāk nekā 20 cilvēku.

Nacionālo parku caurvij Lielais Jeloustonas kanjons – aptuveni 32 kilometrus garš un līdz pat 365 metriem dziļš. Uzmanības vērts ir arī Jeloustonas ezers un Lamaras ieleja, kurā pulcējas īpaši daudz savvaļas dzīvnieku.

Bizoni, aļņi un lāči ir starp lielākajiem Jeloustonas parkā sastopamajiem zīdītājiem. Tur var gadīties satikt arī koijotus, zemes vāveres, kā arī daudzas retas putnu un sikspārņu sugas.

Vahdnajegidla nacionālais parks Islandē

Islande zināma ar savu nepieradināto dabu un kontrastiem – bieži izvirstoši vulkāni mijas ar ledājiem, akmeņi un klintis – ar dabu, kura plaukst un zeļ. Vahdnajegidla nacionālais parks ir lielākais Eiropā, neskaitot Krievijas teritoriju, – tas aizņem aptuveni 14 141 kvadrātkilometru lielu platību.

Parka ainava ir dinamiska un nemitīgi mainīga – ne tikai klimata pārmaiņu, kas veicina ledāju kušanu, bet arī regulāro vulkānu izvirdumu dēļ. Tie mēdz izraisīt pat ledāju plūdus, kas ne tikai ievērojami pārveido ainavu, bet arī ietekmē upju un citas ekosistēmas.

Liela daļa Vahdnajegidla nacionālā parka teritorijas ir cilvēkiem nepieejama, jo aprakta zem biezas ledus segas, vietām sasniedzot pat 914 metru dziļumu.

Viesojoties Islandē, vērts apskatīt parkā esošo Dedifosu – spēcīgāko ūdenskritumu Eiropā. Tas ir aptuveni 45 metrus augsts un 100 metrus plats. Vidējā ūdens plūsma ir ap 193 kubikmetriem sekundē.

Parka apmeklētājus piesaista arī Laki vulkānisko plaisu sistēma. No 1783. līdz 1784. gadam Islandē notika liela mēroga vulkāna izvirdums, kas aiz sevis atstāja iespaidīgu plaisu, pilnībā izmainot reljefu.

Islandes vienīgais vietējais uz sauszemes dzīvojošais zīdītājs ir polārlapsa, pārējie, piemēram, ziemeļbrieži, pievienojušies vien vēlāk, jo tika ievesti no citiem pasaules reģioniem. Tur sastopams arī plankumainais ronis, medību piekūns un citi.

Tsingī de Bemeraha nacionālais parks Madagaskarā

“Vieta, kur nevar staigāt basām kājām” – tāda ir parka nosaukumā esošā vārda “tsingī” nozīme malagasu valodā. Ieraugot šo, vienu no Madagaskaras lielākajām aizsargājamajām dabas teritorijām, ir skaidrs, kāpēc tā.

Robainie, spicie un līdz pat 100 metrus augstie kaļķakmens veidojumi (kanjoni, alas, tuneļi un torņi) radušies miljoniem gadu laikā dažādu ģeoloģisku procesu, tostarp erozijas, ietekmē. Pēc izskata to veidotais reljefs līdzinās iespaidīgam adatu mežam.

Tsingī de Bemeraha nacionālā parka 1520 kvadrātkilometrus lielajā teritorijā mitinās gredzenastes lemuri, Madagaskaras slaidpirkstainis jeb ai-ai un citi reti dzīvnieki.

Parkā no novembra līdz aprīlim valda karsti un lietaini laikapstākļi, bet no maija līdz oktobrim ir izteikti sauss.

Komodo nacionālais parks Indonēzijā

Arī šis parks ir pilns krāšņiem skatiem un unikāla reljefa. Tas apvieno trīs lielās – Komodo, Rinkas un Padaras, – kā arī vairākas mazās salas. Tajā tikpat kā nav pastāvīgu iedzīvotāju, līdz ar to daba ir aizsargāta un neskarta. Parka kopējā platība ir 1733 kvadrātkilometri, no tās aptuveni trešdaļa ir sauszemes, pārējā – jūras teritorija.

Tūristus piesaista Indonēzijā esošās Komodo salas rozā smilšu pludmale. Indijas okeāna krastā izskalotās koraļļu daļiņas iekrāso smiltis maigi rozā krāsā, radot kontrastu ar gaiši zilo, dzidro ūdeni.  

Daudziem Komodo asociējas ar Komodo varānu – sauktu arī par Komodo pūķi vai zemes krokodilu tā izskata dēļ. Tā ir lielākā ķirzaka pasaulē, kas var izaugt pat 3 metrus gara un svērt līdz pat 135 kilogramiem.

Uz salas mitinās arī daudz citu interesantu un neparastu dzīvnieku, piemēram, tā sauktās, lidojošās lapsas jeb augļēdājsikspārņi. Nacionālajā parkā tie mitinās Kalonga salā, kas zināma arī kā Sikspārņu sala.

Ja doties tālu pasaulē šobrīd negribas, kanāls “National Geographic” atgādina, ka arī tepat Latvijā iespējams iepazīt dabas daudzveidību un elpu aizraujošas ainavas. Latvijā ir četri nacionālie parki – Gaujas, Ķemeru, Slīteres un Rāznas –, katrs ar savu unikālu vidi un bioloģisko daudzveidību. Tie ļauj pavisam tuvu iepazīt gan mežus un purvus, gan piejūras ainavas, upju ielejas un ezerus. 

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

TOP 5 dabas parki pasaulē