Dzeramais ūdens nākotnē var apdraudēt populāras tūrisma vietas

Dzeramais ūdens nākotnē būs viens no vērtīgākajiem resursiem, kura dēļ daudzas valstis var nonākt arī līdz kara darbībai. Dzeramā ūdens resursu izsīkšana daudzos pasaules reģionos var būtiski ietekmēt dažādas tautsaimniecības nozares, piemēram, tūrismu, jo tas patērē diezgan lielus saldūdens resursus golfa laukumu apūdeņošanai un citu aktivitāšu veikšanai. Kartē ir redzams, ka tūrisma lielvalstij Spānijai ir mazas gruntsūdens rezerves, bet Viduseiropā un Austrueiropā (tumši zilā krāsā) ir lielas rezerves.

Līdz šim pasaulei nebija konkrētu datu par gruntsūdeņu globālajām rezervēm, bet tagad Starptautiskā hidroloģiskā programma (IHP) no UNESCO ir veikusi pētījumu un sastādījusi pasaules karti ar dzeramā ūdens rezervēm un tā kvalitāti.

Gandrīz 96% zemeslodes saldūdens rezervju atrodas dziļi zem zemes un bieži vien šie gruntsūdens rezervuāri atrodas uz vairāku valstu robežām. Kopumā cilvēcei ir pieejami 273 milzīgi gruntsūdens rezervuāri – 68 Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā, 38 Āfrikā, 90 Rietumeiropā, 65 Austrumeiropā un 12 Āzijā.

Daudzi ūdens rezervuāri ir izveidojušies pirms 10 000 gadiem, piemēram, Ziemeļāfrikā un Arābijas pussalā, bet tagad šis rezerves tiek lietotas un netiek papildinātas, jo klimats ir kļuvis daudz sausāks šajos reģionos. UNESCO ir konstatējis, ka gruntsūdeņu daudzums uz zemeslodes ir 100 reižu lielāks nekā saldūdens rezerves uz zemes virsas. Taču cilvēce gruntsūdeņus lieto lielos apmēros dažādām vajadzībām – 65% lauksaimniecības zemju apūdeņošanai, 25% dzeramūdenim un 10% rūpniecībai.

Eiropas Savienībā 70% saldūdens tiek iegūts no gruntsūdeņiem, bet Saūda Arābijā 100%, Maltā 95%, Indijā 89%, Dienvidāfrikā 84%, Spānijā 80% un Marokā 75%.

Pašlaik pasaules lielākie gruntsūdens rezervuāri atrodas Āfrikā, kuri daudzos apgabalos netiek izmantoti. Daudzas valstis ir noslēgušas savstarpējās vienošanās par gruntsūdens lietošanu, piemēram, Čada, Ēģipte, Sudāna un Lībija.

Sīkāka informācija:

http://typo38.unesco.org/en/about-ihp/associated-programmes/whymap.html

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Citi raksti par šo tēmu:

ES pārtrauc vairākkārtējo vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem (07.11.2025)

Kur šogad doties krāšņas ziemeļblāzmas medībās (31.10.2025)

Pieaugošās slēpošanas cenas padara Eiropas kalnus nepieejamus daudziem ziemas prieku cienītājiem (31.10.2025)

Kurās valstīs visplašāk svin Halovīnu? (30.10.2025)

Viesuļvētra «Melisa» dod triecienu tūrismam Karību jūras reģionā (28.10.2025)