Bizantijas senos dārgumus var aplūkot izstādē

Autors: Kristīne Indriksone
Avots: BalticTravelnews.com/Web.de

Ja izstādes apmeklētājs nostājas uz lielā, baltā marmora loka, ko izstādes rīkotāji dēvē par spēļu automātu, tad tas atrodas pašā Konstantinopoles centrā. Vismaz tās Konstantinopoles centrā, kura šobrīd atrodas Vācijas pilsētas Bonnas mākslas hallē.

Izstāde "Bizantija - greznība un ikdiena" sniedz dziļu ieskatu vairāk nekā 1000 gadu senās Bizantijas impērijas vēsturē. Turklāt Konstantinopole ir tikai viena no vairākām vietām un pilsētām, kas attēlotas izstādē. Te redzami un dzirdami daudzi stāsti par dzīvi Bizantijas impērijā, kā arī par to, kā tas ir bijis - dzīvot impērijas sastāvā.

Reklāma

Zelts, sudrabs, zīds, ziloņkauls, relikvijas - tieši par šādiem dārgumiem Bizantijas impēriju un tās galvaspilsētu Konstantinopoli apskauda Rietumu civilizācijas. Tomēr kristīgās Austrumromas impērijas nozīme bija daudz lielāka - Bizantijā antīkā pasaule netraucēti varēja eksistēt līdz pat vēliem viduslaikiem. Tur saglabājās antīkās tradīcijas un zinības un tika likti pamati rietumu juridiskajai sistēmai. Tieši Bizantijā apvienojās senatne un modernā Eiropa, tieši tur bija tilts no Austrumiem uz Rietumiem. Eiropeiskā Bizantija tirgojās ar Tuvajiem Austrumiem, bet Lielais zīda ceļš to savienoja pat ar Ķīnu. Pareizticīgajās baznīcās bizantiešu rituāli ir spēkā vēl aizvien.

Bonnas izstādes darbinieki tās sagatavošanā ir strādājuši četrus gadus. Tā ir pasaulē lielākā izstāde par Bizantijas tēmu un tā tiek izrādīta tikai Bonnā.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Vācija Bonna Bizantija izstāde

Citi raksti par šo tēmu:

14. novembris vēsturē: Izveidota pirmā satiksmes «Tempo-30» zona Vācijā (13.11.2024)

Ziemassvētku brīnumzeme lidostā: Ledus laukums, tirdziņš un svētku mūzika (12.11.2025)

UNESCO objekts: Brēmenes rātsnams un Rolanda statuja Brēmenes tirgus laukumā (11.11.2025)

LIAA stiprina sadarbību ar Vācijas tūrisma nozari (07.11.2025)

Vircburgas rezidence – vācu baroka pērle (09.11.2025)