Foto: Ganesha-sonderreisen.de
Autors: Kristīne Indriksone
Avots: BalticTravelnews.com/Web.de
Kaut arī degunradži ar to biezo, pelēko ādu un impozantajiem ragiem izskatās pēc vareniem, neievainojamiem dzīvniekiem, kas, šķiet, pārdzīvo visu, patiesībā tie pieder pie tām dzīvnieku sugām, kas Āfrikā cīnās par izdzīvošanu. Degunradžu ragi īpaši pieprasīti ir Āzijā, kur tie tiek izmantoti tradicionālajā medicīnā kā potences saglabāšanas vai veicināšanas līdzeklis. Malumednieki pat mēģina notvert degunradžus valsts dabas parkos un privātos rezervātos. Degunradžiem draud izmiršana un dažas pasugas brīvē vairs nav sastopamas. Piemēram, baltie jeb platpurna degunradži sastopami vairs tikai zoodārzos. Visā pasaulē to ir astoņi! Četri no tiem 2009. gada decembrī tika nogādāti Kenijā, kur tie izmantot pēdējo iespēju saglabāt sugu savvaļā.
Ja 20. gadsimta sākumā Āfrikā bija aptuveni 400 000 melno degunradžu, tas šobrīd eksperti lēš, ka to skaits samazinājies līdz 3600. Labāka situācija vērojama balto degunradžu izplatībā - kaut arī 19. gadsimta beigās tie bija gandrīz izmiruši, mūsdienās Āfriā ir aptuveni 11 000 sugas eksemplāru, no kuriem lielākā daļa mīt Dienvidāfrikā.
Dabas un dzīvnieku aizsardzības organizācijas dažādās Āfrikas valstīs šobrīd vēlas atjaunot degunradžu populāciju tur, kur tie izmiruši. Piemēram, Tsavo-West nacionālajā parkā Kenijā dzīvo 60 degunradži, kas nometināti iežogotā rezervātā, kur to apsargā papildus patruļas. Lai pasargātu savvaļas degunradžus, nacionālo parku un rezervātu reindžeri tiek īpaši izglītoti. Vislielākās briesmas degunradžu populācijai draud no medniekiem, kas tos nelegāli tirgo. Tomēr pēdējos gados sadarbības starp dažādām valsts institūcijām, dzīvnieku aizsardzības biedrībām un privātpersonām ir ļoti uzlabojusies, tāpēc degunradži, iespējams, ne tikai neizmirs, bet kļūs skaitā vairāk.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.