Autors: Ilze Salna
Avots: BalticTravelnews.com/Welt.de
Apollo 11 misijas astronauti šā minerāla paraugu 1969. gadā atveda no Mēness. Tagad Austrālijas zinātnieki to atraduši arī uz Zemes.
Mūsu planēta un tās dabiskais pavadonis Mēness pēc ģeoķīmiskās uzbūves ir līdzīgi. Apollo 11 atvesto Mēness iežu paraugu analīzes liecināja, ka divi no šiem minerālajiem „suvenīriem” – armalkolīts un piroksferoīts ir labi pazīstami arī uz Zemes, bet par trešo – traknvilitītu - līdz šim bija pieņemts domāt, ka tas ir Mēness izcelsmes minerāls, kāda uz Zemes nav. Grūti izrunājamo nosaukumu minerāls ieguva, pateicoties astronautu nosēšanās vietai uz Mēness – Mare Tranquillitatis jeb „Miera jūra”.
Analīzēs tika noskaidrots, ka trankvilitīts ir silikāts, un, lai gan dažādi silikāti veido lielāko daļu Zemes garozas, līdz šim trankvilitīts uz Zemes atrasts nebija, - līdzās silīcija un skābekļa atomiem tā sastāvā ir arī dzelzs, cirkonijs, itrijs un titāns.
Tagad Pērtas Universitātes ģeologiem Austrālijā izdevies atrast trankvilitīta paraugus miljardiem gadus vecos Austrālijas iežos, un tas pierāda, ka Zemes un tās mūžīgā pavadoņa Mēness ģeoķīmiskā radniecība ir lielāka, nekā uzskatīts līdz šim. Tas gan nav liels pārsteigums, jo izplatītākā Mēness rašanās versija apgalvo, ka Mēness radies pirms aptuveni 4,5 miljardiem gadu, kad mūsu planēta sadūrās ar kādu citu, un trieciena rezultātā atdalījušies ieži laika gaitā izveidoja Mēnesi.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
SADAļU ATBALSTA:
