Foto: Volcano.oregonstate.edu
Autors: Ilze Salna
Avots: BalticTravelnews.com/Spiegel.de
No satelītiem iegūti attēli liecina
par dramatisku notikumu attīstību Bolīvijas dienviddaļā Dienvidamerikā: Uturuncu kalns "piepūšas" kā balons,
kura iekšienē, uzskata zinātnieki, verd liels karstas magmas daudzums, -
veidojas gigantisks supervulkāns.
Aplūkojot 6`000 metrus augsto kalnu
vienkārši no gaisa, nekas neliecina par procesiem, kas norisinās dziļāk pazemē:
akmeņains, kails un bez dzīvības. Taču radara satelīti atklājuši to, kas nav
redzams ar neapbruņotu aci, - elektromagnētisko starojumu, kas šajā Andu reģionā
ir dramatiski izmainījies. Secinājums, kas publicēts specializētajā žurnālā Bulletin of Volcanology, – platībā, kas
desmit reizes pārsniedz Bodenes ezera platību Vācijā, zemes virskārta ceļas uz
augšu. Iespējams, tas nozīmē, ka tiek apstiprinātas dažu vulkanologu aizdomas,
ka Uturuncu var kļūt par
supervulkānu, kurš šobrīd vienkārši guļ. Pats fakts, ka vulkāniskajos reģionos
notiek zemes pacelšanās, nav nekas pārsteidzošs. Zinātnieki ir pārsteigti par
Bolīvijā notiekošā apmēriem un to, ka uzblīdušais zemes apgabals ir gandrīz vai
ideāla apļa formā.
Reklāma
Par supervulkāniem tiek dēvēti
vulkāni, kas vienā reizē var izvirst vairāk nekā tūkstoš reizes lielāku
vulkānisko izmešu daudzuma, nekā vulkanoloģijā pieņemtais – Svētās Helēnas
vulkāns (Mount St.Helens) ASV
1980.gada izvirdumā, kas tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem vulkānu
izvirdumiem 20. gadsimtā. Supervulkāna izvirdums uz daudziem gadiem izraisītu
Zemes dramatisku atdzišanu un pilnīgu iznīcību vairāku simtu kilometru rādiusā ap
vulkānu.
Lavas slāņu analīze liecina, ka Uturuncu pēdējais izvirdums noticis
pirms gandrīz 300`000 gadiem, bet tagad tas šķiet pamodies atkal. Zemes
apgabals paceļoties par vienu līdz diviem centimetriem gadā, apgalvo
zinātnieki, un gada laikā to satricina vairāk nekā tūkstotis nelielu
zemestrīču, ko visticamāk izraisa magma, kas ceļas uz zemes virskārtu.
Iegūtie dati liecina, ka ik sekundi
apmēram 15 līdz 20 kilometru dziļumā zem vulkāna uzkrājas viens kubikmetrs
magmas, tātad – apmēram desmit parastu vannu tilpums. Magmas burbulis krājas kā
milzīgā balonā, palielinot spiedienu uz zemes virskārtu.
Andu kalnu reģions starp Bolīviju,
Čīli un Argentīnu ir pazīstams ar „vulkānisko gigantismu” – ģeologi tur
atraduši liecības par agrākiem milzu izvirdumiem. Supervulkānus pirmajā mirklī
ir ļoti grūti identificēt, līdz to gigantiskie izvirdumi uzspridzina visu sev
apkārt, radot krāterus, kuru diametrs var pārsniegt vidējas pasaules
lielpilsētas izmērus.
Uturuncu
apkārtnē ir seši šādi supervulkānu krāteri, vairums no kuriem radušies pirms
desmit līdz vienam miljonam gadu. Kopš tā laika zināmi tikai mazāki izvirdumi.
Vai Uturuncu kļūs par nākamo gigantu?
„Viss ir iespējams”, apgalvo Kornela
Universitātes zinātnieki. Pašlaik Uturuncu
briesmas nerada. Vienīgais, kas rada bažas, ir Uturuncu milzīgā platība. Lai potenciālo apdraudējumu labāk novērtētu,
ekspertiem būtu jāzina, cik daudz magmas jau uzkrājies zem vulkāna, tas ir, cik
sen jau notiek magmas uzkrāšanās process. Zemestrīču dati un radaru kartes
liecina, ka tas notiek vismaz pēdējos 20 gadus, tātad Uturuncu no gadu tūkstošu miega pamodies tikai nupat, bet
superizvirdumam būtu nepieciešams ievērojami lielāks magmas apjoms, tomēr turpmākajos
gados kalns un viss reģions varot sagādāt ne vienu vien pārsteigumu, - joprojām
Alpu reģiona vulkāni ir maz izpētīti, un tur vulkānu esot vairāk nekā
vulkanologu, raksta Eiropas mediji.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
