Autors: Mārtiņš Švarcs
Avots: News.com.au/BalticTravelnews.com
Pirms vairāk nekā trīs gadsimtiem Meksikas līcī nogrima franču pētnieka Renē Robēra Kaveljē de la Sala kuģis, nebūtībā aiznesot arī Francijas cerības kolonizēt ievērojamu Jaunās pasaules teritoriju – mūsdienu Teksasas štatu (ASV).
Pašreiz kādas Teksasas universitātes pētnieki mēģina rekonstruēt 1686. gadā nogrimušā kuģa vraku, izmantojot gigantisku iekārtu, ar kuru iespējams izžāvēt priekšmetus, tos sasaldējot.
Reklāma
Ievietojot kuģi "La Belle" vidē, kurā konstanti tiek uzturēta temperatūra līdz pat mīnus 50 grādiem pēc Celsija, vairāk nekā 300 gadu seno vraku plānots pilnībā atbrīvot no mitruma, atklājot 17. gadsimta eiropiešu meistardarbu – augstākā labuma ozola un priedes koka konstrukcijas.
Īpašā sasaldēšanas ierīce, kas atrodas netālajā Braiena Gaisa spēku bāzē, ir 12 metrus gara un 2.4 metrus plata. Tā ir viena no lielākajām šāda veida iekārtām pasaulē, kā arī lielākā Ziemeļamerikā, kuru paredzēts pielietot arheoloģiskos nolūkos.
Pēcāk pētnieki plāno no jauna uzbūvēt 16.6 metrus garo kuģi, kas varētu kļūt par Boba Buloka Teksasas štata Mākslas muzeja galveno eksponātu.
Veroties no vēsturiskās perspektīvas, šis kuģis uzskatāms par "notikuma ikonu, kas dramatiski mainīja Teksasas štata vēsturi," sacīja pētniecības vadītājs Džims Brasets.
Transportkuģis, kurš būvēts 1684. gadā, nogrima divus gadus vēlāk pēc iekļūšanas vētrā Matagordas līcī.
"Kad "La Belle" nogrima, Kaveljē de la Sala grandiozie kolonizācijas plāni bija zuduši. Acumirklī pavērās iespējas spāņiem, kuri vēlāk ieradās un okupēja mūsdienu Teksasas teritoriju," stāstīja Brasets.
Eksperti atzīst, ka šis vraks ir "svarīgs kuģu arhitektūras piemērs".
Kuģa konstrukcija esot īpaši sarežģīta un neraksturīga tā priekšgājējiem, jo tas radīts apgaismības laikmetā, kad arvien nozīmīgāku lomu ļaudis piešķīra zinātnei, piemēram, matemātikai.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
