Autors: Mārtiņš Švarcs
Avots: News.com.au/BalticTravelnews.com
Santorīni salas vulkāns, kas reiz iznīcināja Mīnoja civilizāciju, atkal aktivizējies, apdraudot pasakaino kūrortu Egejas jūras dienvidos.
Aptuveni pirms 4 000 gadu Santorīni salas ainava visticamāk daudz neatšķīrās no tās eksotikas, kādu šeit iespējams vērot mūsdienās.
Reklāma

Taču šķiet, ka vēsture var atkārtoties. Dziļi salas pazemes struktūrās pētnieki konstatējuši verdošu magmu – izkusušus iežus apmērā līdz pat 20 miljoniem kubikmetru.
Zinātniskā žurnāla "Nature Gescience" publikācijā minēts, ka pēdējā gada laikā sala pacēlusies par 14 centimetriem, turklāt seismiskie sensori, kas salas apkārtnē izvietoti 2012. gada sākumā, pēc 25 gadu miera perioda reģistrējuši veselu virkni nelielu zemestrīču.
Santorīni vulkāna izvirdums senā pagātnē uzskatāms par vienu no vispostošākajiem cilvēces vēsturē – salas apbūve tika pilnībā noslaucīta, pārklājot apkārtni ar vairāku metru biezu vulkānisko pelnu segu, bet pēc tam postošs cunami vilnis iznīcināja mīnojiešu piekrastes pilsētas tuvumā esošajā Krētas salā. Tā bija postoša nelaime, no kuras senā civilizācija tā arī nespēja atgūties.
Santorīni vulkāniskā ģeogrāfija nav kļuvusi par šķērsli, lai mūsdienās šeit radītu plaukstošu kūrortu – tā kļuvusi par iecienītu pieturvietu daudzām kruīza līnijām un galamērķi tūkstošiem atpūtnieku.
"Lai gan Santorini pazīstama ar tās eksplozīvajiem vulkāna izvirdumiem, visticamāk šādas katastrofas notiek ne biežāk kā reizi 20 000 gadu," uzskata Oksfordas Universitātes pētnieks Deivids Pils.
Nelielas vulkāniskās aktivitātes šeit reģistrē vidēji reizi 14 gados, bet pēdējais nozīmīgais izvirdums novērots pirms aptuveni 70 gadiem.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.