Foto: Amberwineman.wordpress.com
Autors: Mārtiņš Švarcs
Avots: News.com.au/BalticTravelnews.com
Pagājuši vairāk nekā divi gadsimti, kopš Francijas pēdējais karalis Luijs XVI tika giljotinēts, taču karaļdārzā pastāvošās problēmas dēļ vēl joprojām ir aktuāla racējdzīvnieku ķērāja vakance.
Pašreizējā Versaļas dārzu "kurmju mednieka" darba pienākumi daudz neatšķiras no karaļa valdīšanas laikos noteiktajiem, turklāt viņš SMS ziņās mēdz parakstīties kā "Karaļa kurmju ķērājs".
Reklāma
"Tas var šķist smieklīgi, taču mani darba pienākumi ir pavisam nopietni. Man pastāvīgi jārūpējas par to, lai Eiropas smalkāko dārzu estētiku nebojātu kurmju rakumi," atzīst 36 gadus vecais Žeroms Dormjons, pēdējais šī amata pārstāvis 330 gadus ilgajā savdabīgās vakances pastāvēšanas laikā.
Pirms Dormjons pamanījis brīvu nišu kurmju ķeršanas lauciņā, viņš bijis parasts dārznieks, taču tagad dienu no dienas jārūpējas, lai 800 hektāru plašajā dārzkopības kompleksā nebūtu ne miņas no reizēm "nepiekāpīgajiem" racējdzīvniekiem.
Versaļas dārzus ik gadu apmeklē vismaz seši miljoni cilvēku. Šeit atrodamas strūklakas, oranžērija, mirdzoši zālieni, Marijas Antuanetes lolotā ferma, ģeniālā dārznieka Andrē Lenotra veidotā Karaliskā taka un Lielais kanāls.
Versaļa, atšķirībā no daudzām citām Eiropas pilīm, ir īsts kurmju perēklis – to daļēji var skaidrot ar atrašanos leknā lauku teritorijā 12 kilometrus ārpus Parīzes.
Ņemot vērā, ka kurmji, kas Eiropas teritorijā parādījušies, domājams, jau pirms 40 miljoniem gadu, dienā spēj izveidot pat 30 rakumus, ir visai saprotama nepieciešamība pēc to "mednieka".
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
SADAļU ATBALSTA:
