28. marts vēsturē: Pasaulē atzīmē lamantīnu dienu

Lai arī lamantīni, sarunvalodā dēvēti arī par manatijiem (angliski manatee) latvieša acīm ir grūti un reti sastopami, tie ir unikāli dzīvnieki. Nereti visai neprecīzi dēvēti arī par jūras govīm, tie ir ziloņu radinieki. Kad pirmais eiropietis - Kristofers Kolumbs pirmo reizi ieraudzīja šos dzīvniekus, viņš pirmajā brīdī domāja, ka redz nāras.

Jādomā gan, ka Kolumbam bijusi pavisam savādāka izpratne par to, kā izskatās nāra, jo lamantīna ķermenis vidēji ir 3 - 3,5 metrus garš un šis zīdītajs sver aptuveni 550 kilogramus (līdz pat 1800 kg). Jāsaka, visai branga nāra sanāk... Lamantīni ir veģetārieši un ganās ūdenī, ēdot jūraszāles. Daļu dienas lamantīns pavada vienkārši gulšņājot zem ūdens. Lamantīnam ik pa 3 - 5 minūtēm ir jāuzpeld, lai ieelpotu skābekli, bet guļot tas var neelpot līdz pat 20 minutēm. Visbiežāk lamantīni guļ, izbāzuši degunu ārā no ūdens, kas rada visai komisku skatu. Dienā dzīvnieks apēd aptuveni 10% no sava svara - respektīvi, ja lamantīns sver 1800 kilogramus, viņš dienā apēdīs 180 kilogramus jūraszāļu.

Lamantīni dzīvo siltos, seklos ūdeņos un tie nespēj izdzīvot vēsākā ūdenī - lamantīni iet bojā, ja ūdens temperatūra noslīd zem 15 °C. Ziemas laikā Floridas lamantīni pamet jūru un apmetas Floridas siltākajos iekšzemes ūdeņos, piemēram, Kristāla upē, Homosasa upē un citās. Šajās upēs ūdens visu gadu ir apmēram 22 °C. Vasaras laikā Floridas lamantīni pa jūru aizklejo diezgan tālu uz ziemeļiem, 2006. gadā lamantīnus novēroja pie Ņujorkas pilsētas. Tāpat lamantīni atrodami Āfrikas vidienes piekrastē un Dienvidamerikā. Kamēr Amazones lamantīni apdzīvo Amazones baseinu un nekad to nepamet, Āfrikas lamantīni uzturas gan Āfrikas rietumpiekrastes seklajos jūras līčos ekvatora tuvumā, gan dažādajās pieguļošajās iekšzemes upēs.

Lamantīni ir ļoti lēnprātīgi un miermīlīgi dzīvnieki. Lamantīns peld ar ātrumu 5—8 km/h, bet ir novērots, ka tas spēj īsā distancē sasniegt ātrumu 30 km/h. Lamantīns var peldēt gan vertikāli uz augšu, gan ar vēderu uz augšu, gan veikli velties un izpildīt dažādus zemūdens trikus. Lamantīni savā starpā sazinās ar balsi, īpaši mātītes ar saviem mazuļiem, kā arī riesta laikā, lai pievērstu pretējā dzimuma uzmanību. Lai komunicēti tie izmanto arī smaržu un pieskārienus. Tomēr tos var uzskatīt par vientuļniekiem. Ir novērots, ka lamantīnu saziņa salīdzinoši ar citiem dzīvniekiem ir komplicēta, tie līdzīgi delfīniem un airkājiem spēj veikt dažādus uzdevumus, un tiem ir laba atmiņa.

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 04.11.2025 - 11.11.2025 10 interesanti objekti, ko vērts apskatīt  Trakai TIC
Traķu pilsēta kopš sendienām ir slavena ar harmonisku dažādu nacionālo un reliģisko kopienu līdzāspastāvēšanu. | Skatīt vairāk
Pirmā pasaules kara mantojuma kolekcija Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa
Stikānu ģimene nodarbojas ar vēsturisko artefaktu vākšanu. Ir izveidota Pirmā un Otrā pasaules kara artefaktu kolekcija. | Skatīt vairāk
Latvijas stikla mākslinieku darbu izstāde  Līvānu TIC
Dažādu paaudžu stikla mākslinieku radītie laikmetīgi stikla darbi, iedvesmojoties no Līvānu stikla muzeja ekspozīcijas priekšmetiem. | Skatīt vairāk
Vaboles muižas parks Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa
Vaboles parks ir veidots kā ainavu jeb angļu stila grāfu Plāteru-Zībergu pusmuižas parks (19. gs.). | Skatīt vairāk

Par mums / about us | Ētikas kodekss | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2025 BalticTravelnews.com | Design & maintenance © 2000 - 2025 1st-studio.com

 
Total Timed::1.05755591sec.