Foto: Pixabay.com

Mūsdienās ceļojums apkārt zemeslodei nav nekas tik ļoti pārsteidzošs, kā tas bija 1577. gada 13. decembrī, kad to uzsāka Sers Frānsiss Dreiks - angļu viceadmirālis un kapteinis.

Tomēr tāpat Dreiks bija tikai otrs (vai trešais - vēsturnieki strīdās) cilvēks (kapteinis) pasaules vēsturē, kas ko tādu paveicis - 1580. gada 25. septembrī piestājot Plimutas ostā, Lielbritānijā. Kas ir vēl ievērojamāk, ņemot vērā, ka pirmo pasaules apceļojumu pirms 60 gadiem (1522) paveica Ferdinanda Magelāna komanda (jo Magelāns gāja bojā) - un pirms 44 gadiem (1536) Garsijas Džorfija de Loaisa ekspedīcijas izdzīvojušie jūrnieki (arī šis kapteinis ceļā gāja bojā), Dreiks bija pirmais kapteinis, kas veicis pilnu braucienu apkārt zemeslodei.

Reklāma

Šeit arī tiek izskaidrots kāpēc zinātnieki nav viensiprāt vai de Loaisa ekspedīcija būtu jāskaita pasaules apceļotāju skaitā vai ne - jo šīs ekspedīcijas kuģi tika iznīcināti ceļā un daži izdzīvojušie no sava ceļojuma atgriezās tikai pēc vairāku gadu būšanas gūstā.

Jebkurā gadījumā, Frānsiss Dreiks sava ceļojuma laikā atklāja jaunus ceļus un objektus, un par savu ceļojumu tika kronēts bruņinieka kārtā. Pēc 7 gadiem viņš arī bija viens no galvenajiem flotes komandieriem britu cīņās pret Spāņu Armādu.

Lai arī angļi Dreiku uzskata par varoni, Spānija viņu dēvē par pirātu dēļ viņa privātajiem sirojumiem pa jūrām. Spānijas karalis Filips II pat bija izsludinājis 20 000 dukātu (mūsdienu naudā - ap 7 miljoniem eiro) lielu atlīdzību par Dreika noķeršanu - vai nogalināšanu.

Savas raibās karjeras laikā viņš bija angļu viceadmirālis, tālbraucējkapteinis, kaperis, stūrmanis, vergu tirgotājs un Elizabetes ēras politiķis.

Anglijas karaliene Elizabete I 1581. gadā Dreiku iecēla bruņinieku kārtā. 1588. gadā viņš piedalījās angļu uzvarā pār spāņu "Neuzvaramo armādu", kurā viņam bija ļoti liela nozīme.

Dreiks gāja bojā ar dizantērijas epidēmiju 1596. gadā pie Puertoriko krastiem, pēc tam, kad viņš bija nesekmīgi mēģinājis iekarot šo zemi.