Autors: Jānis Pēteris Bērziņš
Avots: Baltictravelnews.com
 
	
	
    
																			Ar vārdu Halovīns (atvasināts no 
angļu valodas - Halloween) apzīmē Visu svēto dienas priekšvakaru jeb 
Visu Svēto vakaru, kas norisinās 31. oktobra vakarā. Apzīmējums Halovīns
 veidojies no angļu valodas vārdiem "All Hallows' Evening" - jeb jau 
minētā "Visu Svēto vakara".
Tradīcija svinēt Visu Svēto 
vakaru pirms novembra iestāšanās, ir izplatīta lielā daļā pasaules - arī
 Baltijā. Tomēr agrāk šie svētki bija daudz mazāk komerciāli un  globalizēti - tie vairāk 
tika svinēti klusumā, ģimenes lokā. Galvenokārt amerikāņu popkultūras 
rezultātā šobrīd Halovīna galvenās divas tradīcijas ir pārģērbties par 
mošķiem un spokiem, kā arī staigāt apkārt pa mājām, prasot saldumus. 
Izplatītākie tēli par ko bērni pārģērbjas, ir spoki, raganas, miroņi, 
zombiji un cita veida mošķi. Latvijā gan šādai tradīcijai īsti nav 
vēsturiska pamatojuma un tā balstās uz bērnu vēlmi iegūt saldumus. 
Halovīna pretinieki uzsver, ka šajā dienā tiek kultivēts arī vandalisms,
 jo bieži vien izjokošana ("Saldumus vai izjokosim") tiek pārvērsta par 
kādu īpašuma bojāšanu.
Reklāma
Tradicionāls Halovīna simbols ir izgrebts 
ķirbis ar sveci iekšpusē. Tradīcija esot radusies, pateicoties īru 
leģendai par kādu vīru, vārdā Džeks, kas visu mūžu uzdzīvojis un grēku 
dēļ nav ņemts debesīs, tādēļ viņš esot spiests mūžīgi dzīvot ēnainos 
kaktos uz zemes un klīst pa tumšām ielām. Vīram līdzi esot bijusi tikai 
viena oglīte, ar ko apgaismot ceļu, kuru tad viņš esot ielicis izdobtā 
rācenī, lai dod vairāk gaismas un ilgāk deg. Leģendai nonākot Amerikā, 
rāceņa vietā parādījies ķirbis, un šādus ķirbjus - laternas tagad sauc 
par "Jack' o Lantern". Parasti izgrebj vai nu baisu vai smieklīgu seju 
un ķirbi tumsā noliek pie mājas durvīm.
Tomēr tradicionālā Visu 
Svēto vakara svinēšana vietām radusies jau krietnu laiku pirms Kristus 
dzimšanas. Piemēram, ķelti šajā dienā atzīmējuši gada tumšās puses 
iestāšanos. Viņu priesteri, druīdi, dedzinājuši ugunskurus, tajos esot 
ziedojuši dažādus upurus nāvei un no dažādām ugunskurā atrodamajām zīmēm
 zīlēja nākotni. Pastāvēja uzskats, ka šajā laikā atveroties vārti uz 
viņsauli, un mirušo gari var apciemot zemi, bet kopā ar viņiem no elles 
ierodas arī visādi nešķīsteņi, raganas, tādēļ priesteri esot saģērbušies
 atbaidošos tērpos, zvērādās, lai aizbaidītu no sevis šos mošķus. Ķelti 
esot atstājuši ēdienu ārpus mājām un uz ceļiem, lai mirušie un dēmoni 
nenāktu mājā ēst.
Balti šo laiku sauc par veļu laiku, kad mirušo 
gari apciemojuši savus tuviniekus. Tiem par godu kaut kur ārpusē esot 
ticis klāts galds ar ēdieniem, ar kuriem tiem mieloties. Šajā laikā arī 
aktuāla bija zīlēšana - cilvēki, novērojot dabu, centās paredzēt, kāds 
būs nākamais gads. 
Interesanti fatki par Halovīna svētkiem
- Amerikā ik gadu tiek pārdoti vairāk kā 1 miljards ķirbji, kas tiek pārvērsti mīlīgās vai biedējošās laternās. 
- Ja
 ikdienā melns kaķis, kas šķērso ceļu, māņticīgajos izraisa nelielas 
bailes par neveiksmi, kas var nākt, tad Halovīna dienā šis ticējums 
darbojas ar daudzkārt lielāku spēku, jo melnajos kaķoš šajā dienā 
iemiesojoties pašas raganas. 
- Neprecētās sievietes 
Helovīna dienā zīlējot savu nākotnes vīru - tumšā istabā nostājas 
spoguļa priekšā un skatās tajā caur sveces liesmu, vai parādīsies mīļotā
 aprises. 
- Tiem, kas svin Halovīnus 
Holivudā, nav tik brīvas iespējas spokoties un jokoties - kopš 2014. 
gada Holivudā aizliegts vandīties šo svētku ietvaros - ja svinētāji tiek
 pieķerti, tos gaida sods līdz pat 1000 dolāriem. 
 
        
	Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.