Autors: Jānis Pēteris Bērziņš
Avots: BalticTravelnews.com/Rct.lv
1930.gada 2. novembrī tika nodots ekspluatācijā Rīgas Centrāltirgus, kas ir viens no ievērības cienīgākajiem tūrisma objektiem Rīgā. Centrāltirgus atklāšanā, kas norisinājās 1930. gada 1. novembrī, piedalījās pat tā laika Valsts prezidents Alberts Kviesis un citas augstas amatpersonas, savukārt 2. novembrī Centrāltirgus tika iesvētīts un 10. novembrī tajā sākās pārtikas tirdzniecība.
Nepieciešamība pēc Centrāltirgus Rīgas rātē tika apspriesta jau 1909./1910. gadā, bet Pirmais pasaules karš šos plānus atlika līdz pat 1922. gada 18. decembrim, kad Rīgas dome pieņem lēmumu par Centrālā pilsētas pārtikas tirgus celtniecību. Tā tapšana prasīja astoņus gadus. Celtniecību uzsāka 1924. gada jūnijā.
Reklāma
Pēc konstrukciju pielāgošanas haļļu augstums bija 20,5 metri, platums – 35 metri. Vareno ēku būvei izlietoti 6 miljoni ķieģeļu, 2 460 tonnas dzelzs un 60 tūkstoši mucu cementa. Aprēķināts, ka ar visu tirgū iebūvēto betona, dzelzsbetona un ķieģeļu mūra masu varētu izveidot metru biezu un 20 m augstu sienu 1,75 km garumā.
Zem paviljoniem izbetonēja pagrabtelpas – 2 ha plašu apakšzemes pilsētiņu ar galvenajām un sānejām, kuras savienoja satiksmes eja 337 m garumā. 27 saldētavu kameras 1938. gadā spēja uzņemt līdz 310 000 kg preču. Padomju laikā 1961. gadā tirgus noliktavu telpās varēja uzglabāt pat līdz 700 tonnām produktu. „Rīgas Centrāltirgus” noliktavu 3 apakšzemes tuneļi bija savienoti ar izejām kanālmalā.
No 1930. gada rīdzinieki varēja lepoties ar lielāko un modernāko tirgu Eiropā.
Vairāk informācijas - www.rct.lv
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
SADAļU ATBALSTA:
