Daļa Latvijas iedzīvotāju ziemas ceļojumu galamērķiem izvēlas slēpošanas kūrortus, bet citi – siltās zemes, piemēram, Ēģipti, lai gada tumšākajos mēnešos izbaudītu sauli un pludmali. Eksotisks klimats, kultūra un ēdieni, neredzēti dzīvnieki, galvu reibinoši dabas skati un jaunas izklaides iespējas – tas viss vilina, bet reizē slēpj arī nopietnus riskus atpūtnieku veselībai un drošībai. Apdrošināšanas sabiedrība ERGO apkopojusi situācijas, kuras ceļotāju pieredzē atkārtojas regulāri, bet no kurām ir iespējams sevi pasargāt.
Baseinu vilinājums
Reklāma
“Ziemā, kad daudziem gribas aizbēgt no drēgnā laika un peldēties, viesnīcas ar baseiniem bieži kļūst par ceļotāju izvēli. Tomēr arī šādās vietās ir jārūpējas par drošību, jo viens nepareizs lēmums var novest pie traģēdijas,” skaidro ERGO sadarbības partnera, palīdzības dienesta “InterAssist” pārstāve Katrīna Radzinska. “Piemēram, bērnus nekādā gadījumā nedrīkst atstāt vienus pašus pie baseina, jo viņi nespēj novērtēt tā dziļumu un var veikt dzīvībai bīstamus lēcienus, kas izraisa lūzumus, traumas un rezultātā prasa arī ilgu rehabilitāciju. Savukārt pieaugušajiem, plānojot atpūtu baseinā, vajadzētu izvairīties no alkohola lietošanas, lai pasargātu sevi no līdzīgām sekām, tai skaitā paslīdēšanas un pārgalvīgiem lēcieniem ūdenī,” norāda K. Radzinska.
Neparedzamie jūras eži
Eksotiskajos galamērķos ceļotāji bieži dodas baudīt jūras vai okeāna skaistumu, tomēr siltās pludmales un skaidrie ūdeņi nereti slēpj arī dažādus apdraudējumus. Viens no izplatītākajiem ir jūras eži – dzīvnieki, kuru adatu dūrieni var būt ļoti sāpīgi. “Jūras eži ir sastopami daudzviet, kur ūdens ir sekls un akmeņains, īpaši Kiprā, Krētā, Taizemē un Grieķijā. Šie dzīvnieki speciāli necenšas kļūt par kaitniekiem peldētājiem, tomēr, ja cilvēki ir neuzmanīgi un adatainos ežus neierauga laikus, situācija var izvērsties sāpīga. Piemēram, pavisam nesen atpūtas laikā Kiprā sieviete uzkāpa uz jūras eža un mediķiem nācās izņemt vairāk nekā 30 adatu no viņas kājas. Adatas izraisa iekaisumu un augstu temperatūru, turklāt ārstēšana var izmaksāt dārgi, īpaši tūristu iecienītos galamērķos, kur ceļotājiem tiek piemērotas īpašas cenas, kas ir krietni augstākas, nekā vidēji ierasts. Tāpēc jāpievērš liela uzmanība katram jūras krastā spertajam solim un ūdenī jādodas ar speciāliem peldēšanās apaviem, kas pasargās pēdas un ļaus izbaudīt peldi bez raizēm par adatainiem dzīvniekiem,” stāsta eksperte.
Tomēr ne tikai jūras eži rada draudus peldoties. Cilvēkiem ar veselības problēmām, īpaši sirds slimībām, jāizvairās no peldes vieniem. “Sirdslēkmes ūdenī notiek bieži, un, peldoties vienatnē, pastāv risks zaudēt dzīvību novēlotas palīdzības dēļ. Ja pēkšņi ķermenī rodas krampji vai sirdsdarbības traucējumi, cilvēks ūdenī faktiski ir bezpalīdzīgā stāvoklī, tāpēc vienmēr ir svarīgi informēt draugus vai ģimenes locekļus par saviem plāniem un izvēlēties drošu peldēšanās vidi,” norāda K. Radzinska.
Zemūdens niršana
Zemūdens niršana ir populārs aktīvās atpūtas veids siltajās zemēs, taču arī šajā nodarbē ir jāievēro stingri drošības pasākumi. Kā skaidro K. Radzinska, nepareizi izvēlēts niršanas dziļums vai pārāk intensīva pacelšanās no dziļuma var izraisīt kesona slimību – bīstamu stāvokli, kurā organismā esošais skābeklis nevar pilnībā izdalīties. “Kesona slimība ir biežākais veselības apdraudējums, ar ko saskaras nirēji, kuri neievēro drošības noteikumus. Tās ārstēšanai cilvēks ir jāievieto dekompresijas kamerā, kur zem spiediena tiek normalizētas traucētās ķermeņa funkcijas, tomēr šādas procedūras ir dārgas – to izmaksas sākas no 10 000 eiro un bieži pārsniedz pat 35 000 eiro. Dekompresijas kamera ir vienīgais risinājums, lai glābtu cilvēka dzīvību, īpaši smagākos gadījumos, kad skābekļa izraisītie traucējumi ietekmē elpošanu un sirds ritmu,” uzsver ERGO eksperte.
Pašbildes kraujas malā
Ceļojumu laikā cilvēki bieži uzņemas milzīgu risku, cenšoties iegūt iespaidīgas fotogrāfijas un pašbildes ar elpu aizraujošiem skatiem, īpaši krauju vai klinšu malās. “Gadījumos, kad ir vēlme nofotografēties lielā augstumā kraujas malā, ir jābūt īpaši piesardzīgiem un jāapsver, vai kritiena risks ir labas fotogrāfijas vērts. Piemēram, ir bijis gadījums, kad Polijas Tatros, fotografējoties uz klints malas, cilvēks paslīdēja un kritiena rezultātā zaudēja dzīvību. Francijas kolēģi dalījās ar gadījumu ASV, kur cilvēka ārstēšana slimnīcā pēc kritiena no klints izmaksāja teju vienu miljonu dolāru – lai glābtu cietušo, viņš ar helikoptera palīdzību tika transportēts uz vienīgo slimnīcu reģionā, kas bija ārkārtīgi dārga,” atklāj K. Radzinska.
Viņa piebilst: “Daudzi ceļotāji neapzinās, ka standarta apdrošināšanas polises ne vienmēr sedz šādas glābšanas operācijas vai specifiskas aktivitātes, piemēram, kalnos kāpšanu virs 5000 metru augstuma vai zemūdens niršanu ar vai bez akvalanga. Ir ļoti svarīgi rūpīgi pārbaudīt, kas ir iekļauts apdrošināšanas polisē, un, ja nepieciešams, pievienot papildu segumu, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem.”
Amizantie zagļi – pērtiķi
Eksotiskie dzīvnieki, pie kuru klātbūtnes ceļotāji nav pieraduši, arī apdraud drošību. Piemēram, pērtiķi, kas bieži ir tūristu ekskursiju sastāvdaļa, mēdz ne tikai nozagt brilles, rotaslietas vai telefonu, bet arī saskrāpēt cilvēkus un pat iekost. “Pirms doties ekskursijā uz pērtiķu apdzīvotām vietām, ir svarīgi atstāt visas vērtīgās mantas viesnīcu seifos, lai izvairītos no dzīvnieku uzbrukumiem. Katru gadu saņemam ziņas par nozagtām brillēm, ķēdītēm vai auskariem, kā arī sejas un citu ķermeņa daļu skrāpējumiem un kodumiem, kuru dēļ ir nepieciešama vakcinācija pret trakumsērgu un vairākkārtējā brūču apkope,” skaidro eksperte.
Pastaigas ar svešiniekiem
K. Radzinska saka, ka, ceļojot uz eksotiskām valstīm, ir piedzīvoti gadījumi, kad tūristi nonākuši bīstamās situācijās un pazuduši bez vēsts. “Tūrisma jomas ārzemju kolēģi norāda, ka šajās situācijās var būt runa arī par ļoti nopietniem noziegumiem – cilvēku vai orgānu tirdzniecību. Šādi stāsti bieži sākas ar vārdiem: “Pēdējo reizi es viņu redzēju diskotēkā.” Lielākais risks ir tūristiem, kuri atrodas alkohola ietekmē un, galvenais, ārpus savas viesnīcas teritorijas.
Viņiem kādu laiku tiek sekots, un ceļotāji bieži vien tiek ievilināti nepazīstamās vietās, kur viņiem piedāvā alkoholu vai citas vielas, kas var novest pie samaņas zaudēšanas. Par tūristu pazušanu katru gadu dzirdam savas jomas starptautiskajās konferencēs, un pat mūsu praksē pirms pāris gadiem ir bijis tāds gadījums. Lai pasargātu sevi, pastaigās vai uz izklaides vietām nevajadzētu doties kopā ar svešiniekiem, bet ar draugiem vai ģimenes locekļiem, jo īpaši, ja atrodaties nomaļās vietās vai kalnos. Draugi vai ģimene vienmēr jāinformē par saviem plāniem.”
Citi ieteikumi drošam ceļojumam
1. Pārliecinies, ka ceļojuma apdrošināšana sedz medicīniskās izmaksas un ceļojuma specifiskos riskus.
2. Uzmanies, ēdot jūras veltes, pārliecinies, ka tās ir svaigas un pareizi sagatavotas. Restorānos, kur jūras veltes tiek servētas uz paplātēm ārpus telpām lielā karstumā, tās var ātri sabojāties, izraisot smagu saindēšanos.
3. Dzer tikai pudelēs iepildītu ūdeni, ko iespējams iegādāties veikalos. Krāna ūdens, kā arī dzērieni ar ledu var saturēt veselībai bīstamas baktērijas.
4. Veselības problēmu gadījumā, sevišķi Ēģiptē, Turcijā un Taizemē, palīdzību meklē caur apdrošinātāja palīdzības dienestu, nevis, paļaujoties uz gida, vietējo iedzīvotāju vai viesnīcas personāla ieteikumiem. Tas pasargās no iekļūšanas tūristu krāpšanas shēmās un pārmaksas par medicīnas pakalpojumiem.
.jpg "PAPILLON viesnīcas Latvia Tours")
pix-LAT.3860.gif)
