Autors: Ilze Salna
Avots: BalticTravelnews.com/Welt.de
Mūsdienu medicīna piedāvā arvien
labākas diagnostikas un ārstēšanas metodes sarežģītu slimību ārstēšanai, bet
cīņā ar klepu un iesnām, kas cilvēka dzīvi apgrūtina pat vairākas reizes gadā,
reizēm šķiet bezspēcīga. Kāpēc tas tā ir?
Reklāma
Medicīnā ir zināmi vairāk nekā 300
saaukstēšanās vīrusi, un tie ir tik atšķirīgi, ka ir neiespējami radīt vienu
vakcīnu, kas būtu iedarbīga pret tiem visiem. Galvenie saaukstēšanās
izraisītāji ir rinovīrusi un adenovīrusi, kas veido pusi no visiem zināmajiem iesnu
un klepus izraisītājiem. Cīņu pret tiem apgrūtina arī tas, ka jo īpaši
rinovīrusi ļoti ātri mainās, ir pakļauti mutācijām. Līdz ar to, pat ja izdotos
radīt vakcīnu pret pašlaik zināmajiem vīrusiem, tā nepasargātu no to mutācijām,
kas turpinātu izraisīt nepatīkamos saaukstēšanās simptomus.
Arī ārstniecības medikamentu izveidē
ir līdzīgi. Pasaulē ir radīti medikamenti, kas aptur hepatīta vai HIV vīrusu vairošanos,
bet ne tādu, kas efektīvi cīnītos ar saaukstēšanās izraisītājiem: zālēm ir
jābūt speciāli piemērotām konkrētam vīrusu veidam, un, ja pat tos izdotos radīt,
paietu pārāk ilgs laiks, lai noskaidrotu, kurš konkrētais vīruss vainīgs pie
saslimšanas. Lai to precizētu, nepieciešama pamatīga laboratoriskā diagnostika,
kas savukārt nozīmētu šaušanu uz zvirbuļiem ar lielgabalu. Precīzi piemeklētu
medikamentu lietošana paātrinātu pacienta izveseļošanos par ne vairāk kā pāris
dienām, bet parasti cilvēka organisms ar saaukstēšanās vīrusiem tiek galā sešu
līdz septiņu dienu laikā. – Mēs taču zinām slaveno teicienu, ka, ārstējot
iesnas, tās pāriet septiņu dienu laikā, bet neārstējot – vajadzīga nedēļa.
Sliktāk ir, ja vīrusu izraisīta
saaukstēšanās skar cilvēku, kas slimo ar kādu hronisku slimību, jo tad pastāv
lielāka iespēja papildus vīrusa izraisītai slimībai iegūt arī kādu bakteriālu
infekciju, kas izraisa, piemēram, plaušu karsoni, - cilvēka organisms ir vīrusa
infekcijas novājināts. Pret baktēriju izraisītām saslimšanām var izmantot
antibiotiskie medikamenti, bet tie patiešām jālieto tikai bakteriālu infekciju
gadījumā. Pret vīrusu infekcijām antibiotikas nepalīdzēs, turklāt vēl
antibiotiku lietošana tad, kad tās nemaz nav nepieciešamas, veicina baktēriju
rezistences (noturības) pret antibiotikām veidošanos.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
