Augusta pirmajā pusē, pateicoties Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) piešķirtajām valsts stipendijām, Biznesa augstskolā Turība norisinājās starptautiska vasaras skola – Ilgtspējīga un vieda pilsēta, kuru organizēja augstskolas Starptautiskā tūrisma fakultāte. Vasaras skolas tēma bija Rīga – tās sabiedrība, daba un kultūra. Vasaras skolas dalībniekiem tika dots uzdevums – izvērtēt divus Rīgas rajonus un nākt klajā ar priekšlikumiem, ko šajās vietās vajadzētu uzlabot. Vasaras skolas dalībnieki analizēja Grīziņkalnu (Krāsotāju ielu) un Kalnciema ielu un dalījās ar savām idejām.
Rīdzinieki ir izpalīdzīgi un atsaucīgi
Reklāma
Tamari Araviashvili ir tūrisma menedžere un studente no Gruzijas, viņa pieteicās vasaras skolā, lai papildinātu savas zināšanas, kā arī gūtu priekšstatu par to, kā attīstās Rīga. "Ļoti vēlējos salīdzināt Rīgu un Tbilisi, kā attīstās tūrisms, infrastruktūra un citi būtiski aspekti. Viesojoties Rīgā, esmu ieguvusi daudz jaunas idejas, ko vēlētos īstenot Tbilisi. Latvijā esmu pirmo reizi un mani patīkami pārsteidza cilvēku viesmīlība. Jāsaka, ka, lai gan Rīgā visi uzraksti un norādes, lielākoties, ir tikai latviešu valodā, pilsētā nav grūti orientēties, rīdzinieki ir izpalīdzīgi un neļauj tūristiem apmaldīties," stāsta studente.
Vērtība - jūgendstila ēkas
Projekta ietvaros Tamari strādāja darba grupā, kuras tēma bija Alberta iela: "Esmu sajūsmā par Rīgas jūgendstila ēkām, kas Alberta ielā ir visā tās garumā. Tbilisi nav daudz ielu, kur vērojama tik krāšņa arhitektūra, bet šeit uz vienas ielas izvietotas krāšņas, vēsturiskas art nouveau stila ēkas – tas ir apbrīnojami."
Mobilā aplikācija, lai tūristiem viesošanās Rīgā būtu daudz komfortablāka
Studenti izstrādāja arī vairākus ieteikumus, ko, viņuprāt, būtu vērts ieviest Rīgā: "Mūsu darba grupā radās priekšlikums, ka Rīgā ir nepieciešama mobilā aplikācija, ar kuras palīdzību varētu doties ekskursijā un uzzināt dažādus faktus par visiem Rīgas arhitektūras pieminekļiem, tūrisma objektiem u.tml. Viena aplikācija, kurā vienkopus pieejama visa tūristiem būtiskā informācija. Aplikācijai nav jābūt bezmaksas, taču arī pārāk augstu cenu nevajadzētu – lai tūristiem viesošanās Rīgā būtu daudz komfortablāka.
Amatnieku darbnīcas, kur tūristi var apgūt senās prasmes
Vēl viens ieteikums radās apmeklējot daudzos suvenīru veikalus, kas izvietoti visā Rīgā, īpaši Vecrīgā, proti, tūristiem ir plašas iespējas iegādāties jau gatavus amatnieku veikumus, taču maz iespēju kaut ko izgatavot pašu rokām. Ja Rīgā būtu nelielas amatnieku darbnīcas, kur profesionāļu vadībā tūristi paši varētu radīt kādu darbu, izgatavot kaut ko māla, koka vai cita materiāla, interese būtu liela."
Piesaista Rīgas ritms un īstums
Fernando Miguel Navarra ir itāļu izcelsmes argentīnietis, par savu izvēli viesoties Rīgā viņš stāsta: "Ļoti vēlējos redzēt Rīgu, man šī pilsēta šķiet neparasta – kādreiz bijusi daļa Padomju Savienības, bet tagad atspoguļo Eiropas kvalitāti. Pēdējos divus gadus esmu dzīvojis Ķīnā, tāpēc man ļoti patīk Rīgas mierīgais ritms."
"Projekta ietvaros pētījām Grīziņkalna rajonu, jau ierodoties sajutu, ka tā ir īpaša vieta. Jā, tā nav arhitektūras pērlēm bagātākā vieta Rīgā, taču tajā valda īstums un dabiskums. Ja runājam par to, kas Rīgā būtu jāuzlabo tūrisma nozarē, tad gribētos teikt – valodas zināšanas. Īpaši tiem cilvēkiem, kuri darbojas tūrismā vai saistītā nozarē. Rīdziniekiem ir jāapzinās savas pilsētas priekšrocības un jāuzsver tās, lai piesaistītu tūristus un koptu savu kultūru," stāsta Fernando Miguel Navarra.
Nekaunēties un neslēpt padomju mantojumu
"Saprotu, ka vietējie Latvijas iedzīvotāji uz to raugās citādāk, bet, ņemiet vērā, ka tūristiem, tādiem kā es, padomju arhitektūra un būves, kas saglabājušās daudzviet Latvijā, šķiet ļoti saistošas. Mēs padomju arhitektūru esam redzējuši filmās, tāpēc ir saistoši viesoties šajās vietās. Šī perioda ēkas un būves ir liecinieces tam, cik padomju ideoloģija bija spēcīga, no tā nevajag kaunēties, vai to slēpt, tā ir daļa vēstures, kas ir jāredz un jāpēta," piebilst students.
Vasaras skolā piedalījās studenti no Itālijas, Uzbekistānas, Turcijas, Slovākijas, Gruzijas, Slovēnijas, Beļģijas un Azerbaidžānas – katram no viņiem bija savs redzējums par Rīgu un to, kā pilsēta varētu attīstīties nākotnē, taču visi bija gandarīti par iespēju redzēt to savām acīm un viesoties Latvijā.
