Latvijas vasara 2050.gadā: ko mums prognozē NASA?

Autors: Artis Gustovskis
Avots: Vebināra moderators

Aicinām interesentus reģistrēties uz 26. maija Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docenta Māra Nartiša lekciju  “Vai zini, kas sagaida nākotnē? Atvērto datu lietojums klimata pārmaiņu gaidās Kuldīgā” vebināra ietvaros. Reģistrēšanās un plašāka informācija Latvijas Pašvaldību savienības mājaslapā.

Tieši tāpat kā globālā pozicionēšanas sistēma (GPS), kas sākotnēji bija paredzēta militārajai izmantošanai, bet tagad lietota civilajiem mērķiem, tāpat arī NASA radītais inovatīvais Klimata pārmaiņu pakalpojums (Copernicus Climate Change Service) tagad mums pieejams kā brīvpieejas platforma klimata datu rādītāju iegūšanai, apstrādei un pielietošanai. Tajā var veidot visaptverošu pagātnes, tagadnes un nākotnes prognožu Klimata datu krātuvi. Copernicus Klimata pārmaiņu pakalpojumu lieto visā pasaulē klimata, meteoroloģijas, ģeoloģijas, kultūras, tūrisma, atjaunojamo resursu nozaru, reģionālās plānošanas speciālisti, kā arī uzņēmēji.

Reklāma

Kā zināms, Latvijā vadošais laikapstākļu pētnieks Toms Bricis arī izmanto Eiropas Savienības vides monitoringa programmas Copernicus prognozes, kas ir gan kvalitatīvas, gan pārbaudītas informācijas avots. Copernicus ir lielākā Zemes novērošanas programma pasaulē, taču Latvijā ienākusi relatīvi nesen. Tagad  jebkuram interesentam un pētniekam ir iespēja bezmaksas interaktīvā programmā apgūt Klimata pārmaiņu pakalpojuma piedāvātos instrumentus, lai veidotu datu plūsmas un aplikācijas atbilstoši savām vajadzībām.

Jau 2018.gadā “Copernicus Hackathon and Climathon Riga” tēma bija "Copernicus satelītu datu iespējas pilsētu viedai pārvaldīšanai klimata pārmaiņu kontekstā”. 2019.gadā, Latvijas Universitātes zinātnieki Māris Nartišs un Andis Kalvāns izveidoja Latvijā pirmo sensoru datu korelācijas pētījumu, pielietojot inovatīvo Copernicus programmu un korelējot Kuldīgas atvērto sensoru datus ar Copernicus prognozējamām klimata pārmaiņām Kuldīgā 2050. gadā. Šis ir mazs, bet aizraujošs piemērs tam, cik vērtīgi var izmantot inovācijas un atvērtos datus konkrētu pašvaldību un industriju, piemēram, kultūras tūrisma, prognozēšanā. Klimata pārmaiņu ietekmē vasaras Latvijā kļūst garākas, bet vai pieaugošo nokrišņu un vētru rezultātā varēs notikt dažādi plaša mēroga brīvdabas pasākumi Latvijas pašvaldībās? Tas ir atvērts jautājums, uz ko atbildes var palīdzēt rast Copernicus programma un zinātnieki.

Uz tikšanos vebinārā 26.maijā!

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Citi raksti par šo tēmu:

18. maijs vēsturē: Dzimšanas dienu svin Latvijas hokeja izlases kapteinis (11.05.2023)

17. maijs vēsturē: Atdzimst Dupurkalna estrāde Valdermārpilī (13.05.2022)

17.maijs vēsturē: Latvijā svin Ugunsdzēsēju un glābēju dienu (11.05.2023)

16. maijs vēsturē: Misisipi upē darbu uzsāk slavenie tvaikoņi (15.05.2019)

16. maijs vēsturē: Pēc rekonstrukcijas durvis ver «Reval Hotel Latvija» (13.05.2022)