Autors: Velocita.lv
Avots: Velocita.lv
Kā ikdienas braucienos tērēt pēc iespējas mazāk degvielas vai elektrības? Šo jautājumu sev uzdod daudzi, jo īpaši laikā, kad pieaug energoresursu cenas. Tomēr patēriņa optimizācija elektroauto īpašniekiem ir svarīga arī cita iemesla dēļ – jo efektīvāka ir mašīna, jo vairāk kilometru var nobraukt ar vienu uzlādi.
Lai radītu maksimāli efektīvus elektroauto, ražotāji idejas smeļas ne tikai elektromotoru, akumulatoru un citu energosistēmas elementu tehnoloģijās. Pamats veiktspējas palielināšanai tiek ielikts jau ar pirmajām jauno modeļu skicēm, kuras iezīmē, kāda būs nākotnes automobiļa forma. Tieši šī virsbūves forma arī ir viens no veidiem, kā padarīt elektromobili efektīvāku. Jo aerodinamiskāka ir virsbūve, respektīvi – jo zemāks gaisa pretestības koeficients, jo mazāk enerģijas nepieciešams paātrinājumam un lielāku attālumu var noripot ar inerci bez apstāšanās.
Reklāma
Tāpēc nav nekā pārsteidzoša, ka zemākais gaisa pretestības koeficients starp sērijveida modeļiem pašlaik ir elektromobiļiem. Ar labu aerodinamiku izceļas arī Tesla modeļi, Toyota Prius un tādi auto kā Mazda3, Honda Insight un Kia Optima Hybrid. Visiespaidīgākais rādītājs ir Mercedes modelim EQS – tikai 0,20. Tomēr greznajam vācu limuzīnam drīz uzradīsies kompānija, jo tuvākajā laikā ielās izbrauks plašākam pircēju lokam paredzētais Hyundai Ioniq 6. Tas izceļas ar iespaidīgu aerodinamiku – tā gaisa pretestības koeficients ir tikai 0,21. Taču visaerodinamiskāko mašīnu sola prezentēt uzņēmums Lightyear, kura mērķis ir radīt elektroauto ar gaisa pretestības koeficientu 0,175. Šāds rādītājs pārspētu pat vienu no elektroauto pionieriem – leģendāro GM EV1, kura koeficients ir 0,195.
Elektroauto specifika
Skaidrojot, kāpēc elektromobiļiem parasti ir labāka aerodinamika, Viļņas Ģedimina Tehniskās universitātes Transporta inženierzinātņu fakultātes profesors Vids Žuraulis pirmām kārtām min faktu, ka tiem priekšpusē nav dzinēja dzesēšanas atveru. Atšķirībā no iekšdedzes dzinējiem elektromotoriem parastos darba režīmos dzesēšana nav nepieciešama, tie efektīvi un droši darbojas bez piespiedu dzesēšanas.
“Slēgtā virsbūves priekšdaļa bez režģa neļauj gaisa plūsmai iekļūt dzinēja nodalījumā un virsbūvē un tur virpuļot, tādējādi ievērojami palielinot gaisa pretestību. Tāpat slēgtā virsbūves priekšdaļa ļauj konstruktoriem ievērojami uzlabot gaisa plūsmu ap mašīnu. Plūstošais gaiss tiek sadalīts maigāk un bez virpuļiem,” skaidro zinātnieks.
Teicamos Ioniq 6 aerodinamikas rādītājus ļāvusi sasniegt ne tikai virsbūves forma, bet arī mašīnas zemā priekšpuse un aizmugure, kas atgādina kuģa korpusu. Tāpat savu artavu šajā ziņā devuši aktīvās bremžu dzesēšanas gaisa atloki priekšā, mazāka sprauga starp riteņiem un arkām, kā arī mazas videokameras sānu spoguļu vietā. Vēl svarīgs elements ir eliptisks aizmugurējais spoileris un difuzori abās aizmugures bufera pusēs. Taču liela daļa inženieru pūliņu ir acij nemanāma, jo virsbūves apakšu pilnībā nosedz aerodinamiskais pārsegs ar uzlabotiem deflektoriem.
Izaicinājums projektētājiem
Ražotāji parasti lielāku uzmanību pievērš elektroauto aerodinamikai, lai gan ievērojamu daļu risinājumu varētu ieviest arī mašīnās ar iekšdedzes dzinēju. “Piemēram, tie var būt virsmā integrēti durvju rokturi, riteņu diski ar mazāku aerodinamisko pretestību, nelielas videokameras ārējo spoguļu vietā un tā tālāk,” stāsta Vids Žuraulis.
Pirmajā brīdī var šķist, ka visiem zīmoliem savas mašīnas vajadzētu padarīt pēc iespējas aerodinamiskākas, taču tas nav tik vienkārši. Lai uzlabotu šo rādītāju, ražotāji saskaras ar daudziem izaicinājumiem, kā to izdarīt, nezaudējot auto praktiskumu, pievilcību vai konstrukcijas iezīmes.
Hyundai Ioniq 6 gadījumā inženieri ir ievērojami vienkāršojuši elektromobiļa vizuālo tēlu un līdztekus dizainam pievērsušies arī funkcionālajai efektivitātei. Šāda pieeja ir palīdzējusi sasniegt izvirzītos mērķus. Gludais, izliektais profils un rūpīgi veidotās kontūras ļāvušas panākt viszemāko pretestības koeficientu starp visiem Hyundai modeļiem. Tāpat ir pieliktas pūles, lai iekšpusē maksimāli palielinātu un optimāli izplānotu telpu, izstiepjot to gan uz priekšu, gan uz aizmuguri un tādējādi radot unikālu, bet racionālu siluetu un ietilpīgu salonu.
Automašīnas izstrādātāji neslēpj, ka tāpat kā Ioniq 5 modelis, kas ieguva Pasaules gada auto 2022 titulu, arī Ioniq 6 ir radīts saskaņā ar Hyundai Look dizaina stratēģiju, pēc kuras katram elektroauto paredzēts piešķirt unikālu izskatu, it kā izgriežot šaha figūras. Domājot par cilvēku vajadzībām, Dienvidkorejas ražotājs rada mašīnas, kas piemērotas dažādam dzīvesveidam, nevis vadās pēc universāla stila.
Jaunajā modelī ir izmantots arī daudz ilgtspējīgu materiālu, bez kuriem grūti iedomāties modernu elektromobili. Mūsdienu autobūves inženieri arvien biežāk par augstu veiktspēju, pārstrādājamiem materiāliem, ilgtspējīgu ražošanu un darbības procesiem runā kā par galvenajām vērtībām, uz ko koncentrējas vismodernāko elektroauto ražotāji.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
