Visi jaunie automobiļi, ko šodien pārdod attīstītajās valstīs, ir aprīkoti ar dažādām braukšanas un drošības palīgsistēmām. Strauji attīstoties tehnoloģijām, automašīnu drošības standarti ar katru gadu kļūst stingrāki. Tomēr pēdējā laikā šajos standartos galvenā uzmanība ir pievērsta nevis pasīvajai, bet aktīvajai drošībai. Noskaidrosim, kāpēc tā.
Elektronika pārāka par metālu?
Reklāma
Jaunu auto drošība tiek vērtēta gandrīz visos pasaules tirgos. Eiropā attiecīgus reitingus kopš 1996. gada veido neatkarīga bezpeļņas organizācija Euro NCAP.
Attīstoties transportlīdzekļiem, ir progresējusi arī vērtēšanas metodoloģija. Viss sākās ar vienkāršiem sadursmes testiem. Pirmais auto, kas saņēma maksimālās piecas zvaigznes, bija Renault Laguna, taču drīz vien arī citi zīmoli iemācījās veidot izturīgu virsbūvi, kas labi absorbē triecienus.
Tā kā autoražotāji nepārtraukti sacentās par to, kurš radīs visdrošākos modeļus, Euro NCAP vērtēšanas kritērijus padarīja aizvien stingrākus. Ir skaidrs, ka 2003. gada Volkswagen Touran nebūs tik drošs kā tagadējais Hyundai Ioniq 5, lai gan abi ir saņēmuši piecas zvaigznes. Patiesībā visi mūsdienu jaunie auto pēc vecās sistēmas maksimālo punktu skaitu iegūtu vieglāk par vieglu, tāpēc standarti šo zvaigžņu saņemšanai ir kļuvuši arvien grūtāk izpildāmi.
Kopš 2016. gada ar stingru un izturīgu virsbūvi vien vairs nepietiek – šajā gadā Euro NCAP pievērsās aktīvās drošības tehnoloģijām un piešķīra tām būtisku lomu kopējā drošības vērtējumā.
“Pienākuši laiki, kad fiziska pasažieru aizsardzība vairs nav vienīgais drošības faktors. Tagad liela uzmanība tiek pievērsta sadursmes nepieļaušanai un dažādām sistēmām, kas pieņem lēmumus vadītāja vietā,” saka žurnāla Klubs auto apskatnieks Toms Timoško.
Viņš uzskata, ka aktīvajām drošības sistēmām būtu jāpievērš liela uzmanība, taču drošības testu rezultāts dažkārt rada nepilnīgu priekšstatu par auto. Kā piemēru Toms min budžeta klases kompāniju Dacia – tā drošības reitingos negūst augstus rezultātus. Piemēram, Dacia Jogger saņēma tikai vienu no piecām zvaigznēm. Bet vai tas nozīmē, ka tas ir nedrošs? Nepavisam ne – patiesībā Jogger ieguva 70% par pieaugušo pasažieru aizsardzību un 69% par bērnu aizsardzību, kas atbilst trīs vai četrām zvaigznēm. Citiem vārdiem sakot – tā virsbūve ir pietiekami izturīga. Zemais vērtējums radās tāpēc, ka šim modelim trūkst aktīvās drošības funkciju. Dacia filozofija ir ražot auto par pieņemamu cenu, savukārt kameras un viedās sistēmas tos ievērojami sadārdzinātu.
Kāda jēga no daudzām zvaigznēm, ja palīgsistēmas ir izslēgtas?
Vēl viens piemērs ir jaunais Hyundai Santa Fe, kas saņēma divus atšķirīgus vērtējumus: vienu bāzes modelim, bet otru – versijai ar papildu drošības paketi. Santa Fe uzrādīja ļoti labus rezultātus sadursmes testos, iegūstot 84% par pieaugušo aizsardzību un 88% par bērnu aizsardzību, kas ir līdzvērtīgi luksusa Range Rover. Tomēr bāzes modelis saņēma četras zvaigznes, savukārt ar papildu drošības sistēmām aprīkotais modelis ieguva maksimālās piecas.
“Varētu rasties iespaids, ka fiziskā aizsardzība tagad ir mazāk svarīga nekā viedās tehnoloģijas. Manuprāt, fiziskajai aizsardzībai arī turpmāk vajadzētu būt prioritātei, jo tieši tas mūs pasargās reālas sadursmes gadījumā. Protams, elektroniskās drošības sistēmas ļauj no sadursmes izvairīties vispār, taču tās ir noderīgas tikai tad, ja darbojas. Bet, ja darbojas, tad jādarbojas pareizi. Taču autovadītāji bieži vien tās atslēdz, jo, teiksim, joslas saglabāšanas sistēma var būt kaitinoša, plus arī laika gaitā var strādāt arvien neprecīzāk. Tā nu brīdī, kad braucējs atslēdz visas sistēmas, par pasažieru drošību negadījuma brīdī atbild virsbūve, drošības jostas un drošības spilveni,” skaidro Toms Timoško.
Viņš uzskata, ka drošības reitingu aģentūras no pasīvās drošības uz tehnoloģijām ir pārorientējušās tikai tāpēc, ka autoražotāji ir iemācījušies konstruēt patiešām izturīgas virsbūves. Tomēr zvaigžņu negūšana par noteiktu elektronisko sistēmu trūkumu potenciālajiem pircējiem var radīt maldīgu priekšstatu par drošumu, bet ņemot vērā jauno auto cenu pieaugumu, tas nav godīgi.
Amerikāņi par prioritāti izvirza konstrukcijas
Tiem, kas meklē drošu automašīnu, derētu aplūkot arī ASV Ceļu satiksmes drošības institūta (IIHS) drošības testus, jo īpaši, ja noskatītie modeļi tiek pārdoti Amerikā. IIHS lielāku uzsvaru liek uz izturību pret sadursmēm.
“Viņiem ir vairāk sadursmes testu scenāriju. Piemēram, frontālā sadursme pret virsbūvi ir ļoti nežēlīga un automašīnu var nopietni bojāt. Viņi veic arī testus ar kravas automašīnām, un tajos tiek izmēģināts ļoti plašs triecienu spektrs, jo viņi no braukšanas procesa neizslēdz šoferi. Galu galā visvairāk kļūdu pieļauj tieši cilvēki, nevis datori,” skaidro Toms.
IIHS pasīvo drošību vērtē detalizētāk, bet rezultātu skala ir vienkāršāka – tikai četras kategorijas: labi, pieņemami, minimāli un slikti. Visdrošākajiem modeļiem tiek piešķirta Top Safety Pick zīme.
2024. gadā Top Safety Pick sarakstā dominēja Hyundai Motor Group – tajā iekļuva 22 šīs kompānijas modeļi. To vidū bija deviņi Hyundai auto – no kompaktā i20 līdz lielajam Santa Fe, tāpat arī astoņi Genesis un pieci Kia modeļi.
Vislabākos rezultātus uzrādīja Hyundai Ioniq 5 un Ioniq 6 – tie tika atzīti arī par vieniem no drošākajiem auto Eiropā. Starp citiem ļoti augstu novērtētiem modeļiem bija Tucson, Santa Fe un Genesis GV80, kuri visi ir aprīkoti ar plašu drošības sistēmu klāstu un bija izcili gan priekšā, gan aizmugurē sēdošo aizsardzībā.
Top Safety Pick+ sarakstā iekļuva arī Acura Integra, Toyota Prius, Mercedes-Benz E-klase, Mazda CX-30, Ford Mustang Mach-E, BMW X3, BMW X5, Lexus NX un Volvo XC90.
