Autors: BalticTravelnews.com
Avots: Baltictravelnews.com
Lieldienas ir
tradīcijām bagāti svētki ne vien Latvijā, bet arī citviet pasaulē.
Daudzviet tie saistās ar reliģiju, bet pastāv arī dažādi citi
skaidrojumi, tradīcijas un interesanti fakti, ko ir vērts uzzināt par
Lieldienām.
Vārds "Lieldienas", iespējams, cēlies
no anglosakšu pavasara dievietes Ēostres jeb Ostaras vārda, kas nozīmē
"spīdēt". Par godu šai dievietei katru gadu aprīlī tika rīkots svētku
mielasts. Ar laiku šo tradīciju pārņēma kristieši, lai svinētu Jēzus
atdzimšanu.
Reklāma
Tradīcija krāsot Lieldienās olas un dāvināt
tās citiem radusies Senās Romas impērijas laikā, kad Marija Magdalēna
pasniedza Romas imperatoram Tiberiusam sarkanā krāsā nokrāsotu olu kā
Kristus augšāmcelšanās simbolu.
Lieldienu simbols ir ola,
kas simbolizē atdzimšanu, jaunu dzīvību, pilnību un sauli. Senie
ēģiptieši, persieši, feniķieši un hinduisti ticēja, ka pasaule radusies
no milzīgas olas un ola kā visas dzīvības sākuma simbols pastāvējusi
mūžīgi, tālab olām tika piedēvētas arī maģiskas spējas.
Otrs
populārākais Lieldienu simbols ir zaķis – tas simbolizē nevainību,
mīļumu un auglību. Saskaņā ar kādu leģendu dieviete Ēostre katru
pavasari pārvērta vienu putnu par zaķi un sūtīja kā labo gariņu pie
cilvēkiem, lai noskaidrotu, kas notiek viņu mājās. Kā atlīdzību par šo
darbu dieviete zaķim reizi gadā ļāvusi dēt raibas olas. Tomēr oficiāli
literatūrā Lieldienu zaķis pirmo reizi minēts tikai ap 1500.gadu.
Senie
latvieši Lieldienās jeb Lielajā dienā svinēja pavasara saulgriežus –
dienu, kad gaisma svin uzvaru pār tumsu (diena kļūst tikpat gara kā
nakts).
Mūsdienās Lieldienas tiek svinētas pavasara
pirmajā svētdienā pēc pilnmēness, tādēļ tās katru gadu ir citā datumā.
Svētku gaidīšanas nedēļa sākas ar Pūpolsvētdienu, kas kristietībā tiek
dēvēta par Palmu svētdienu. Šajā dienā mājinieki jāper ar pūpoliem, lai
tiem turas veselība.
Katru dienu visā pasaulē vistas
izdēj 1,2 triljonus olu. Katrs cilvēks gada laikā apēd vidēji 173 olas.
Naskākie olu ēdāji ir meksikāņi – viens iedzīvotājs gadā notiesā
aptuveni 21,9 kg olu.
Pasaulē mazākās olas dēj kolibri,
bet lielākās – strausi. Līdz šim mazākā zināmā kolibri ola svēra 0,365
g, bet lielākā strausa ola – 2,589 kg.
Viena vista gada
laikā izdēj vairāk kā 259 olas. Lielākā vistas ola esot sastāvējusi no
pieciem dzeltenumiem un tās garums pa vertikāli bijis 31 cm.
Katru
gadu visā pasaulē tiek izgatavoti 90 miljoni šokolādes zaķu. Pirmais
lielizmēra šokolādes zaķis izgatavots 1890.gadā. Tas bija 1,5 metru
augsts.
Lieldienu tradīcijas Latvijā:
Latvijā
Lieldienās ne vien rīko vērienīgas olu kaujas, bet arī ēd olas ar sāli,
lai nemelotu. Tāpat daudz šūpojas, lai vasarā nekož knišļi un visu gadu
nenāk miegs.
Pastāv uzskats, ka pēc svētkiem Lieldienu
šūpoles jāizjauc, lai tajās raganas nenāk šūpoties un mājputniem labāk
padodas perēšana.
Senlatvieši dāvināto olu skaitam
piešķīra īpašu nozīmi. Ja meitene puisim Lieldienās dāvāja 5 olas, tad
gribēja viņu precēt. Bet ar 2 olām viņa pauda klaju nepatiku.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
Populārakie piedāvājumi
