Autors: Kristīne Ozola
Avots: Tukumamuzejs.lv
No 2025. gada 25. janvāra līdz 6. martam Mākslas galerijā “Durvis” (Brīvības laukumā 21, Tukumā) interesentiem apskatāma izstāde, kurā apvienojas interesants tandēms - Žanis Bezmers ar fotogrāfijām un Guna Roze ar savu iespaidīgo sveču kolekciju. Abu radošo personību kopīgais izstādes nosaukums ir “Ekspogrāfs un svecene”. Ieeja izstādē bezmaksas.
Žanis Bezmers (1945) fotokameru savās rokās tur jau 65 gadus, kaut arī nekad nav bijis algots fotogrāfs. Izgājis cauri fotogrāfiju diviem attīstības periodiem - analogai un digitālajai. Pagājušā gadsimta 70. un 80. gados aktīvi darbojies Liepājas tautas fotostudijā, tad arī tapušas pirmās personālizstādes. Žanis ir viens no tiem, kurš priecājas par mākslīgā intelekta klātbūtni fotogrāfijā. Dzīvo ar aicinājumu – ne dienu bez saskares ar fotogrāfiju! Uz šīs izstādes laiku piešķīris sev titulu “EKSPOGRĀFS”.
Reklāma
Viņa fotogrāfijas apskatāmas gan personālizstādēs, gan grupu izstādēs. Pirmās divas personālizstādes notika Grobiņā (kopā ar gleznotāju Jāni Eltermani 1974 un 1982), abas kūrēja Liepājas tautas fotostudija. Sekojas nākamās personālizstādes: Smārdes pagasta bibliotēkā izstāde “Cērkste’’ (2013), Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā 70. gadu jubilejas izstāde “Pieskares punkti aizgājušam laikam. Foto notikumi 1985-1990” (2015), Grobiņā vienas dienas izstāde “Pieskares punkti Grobiņai” (2016), Smārdes pagasta bibliotēkā izstāde “Optimisti izdzīvos” (2016). Rīgā, Kalnciema kvartālā savukārt Žanis piedalījās četru autoru (Arno Marnics, Ēriks Pīternieks, Juris Puntaks, Žanis Bezmers) izstādē “Gateris! Pirkstu nav…” (2016). Savukārt Mākslas galerijā “Durvis” šī fotogrāfam ir jau otrā izstāde, pirmā ar nosaukumu “Fotogrāfi” (2017) notika tandēmā ar Jura Zabarovska iespaidīgo foto un kino tehnikas kolekciju.
Guna Roze (1965) ir rakstniece, publiciste un kultūras pasākumu rīkotāja. Nav brīnums, ka sveces kā magnēts saistījušas jau kopš bērnības. Guna dzimusi, Zaļās koka čūskas gadā, Sveču mēnesī – februārī, taču vārda “Guna” sakne cēlusies no “guns” – uguns.
Skolas laikā sveces izmantoja ar izdomu: grafikas zīmējumu radīšanai (tam vislabāk derēja baltās eglīšu svecītes), zobu platīšu pakaļdarinājumiem (tikai rozā sveces), “zīlēšanas” trikiem (jo mīkstākas, jo labāk), garu izsaukšanai un citām blēņām.
Sveču kolekcija sāka veidoties 1989. gada vasarā, kad kāds raudzībnieks jaundzimušajam dēlam uzdāvāja skaistu sveci ar mazuļa horoskopa zīmi. Drīz kāds cits cilvēks vecākajai meitai uzdāvināja sveci mīlīga zilonēna izskatā, savukārt vīramāte atdāvināja 60-tajos gados no ārzemēm atvestu neparasti lielu, sarkanu sveci ar tajā attēlotu senu kaujas ainu, kas degot, radīja liesmojoša karalauka efektu. Tā sākās Svecenes (kā autore pati sevi nodēvējusi) kaislība – sveču kolekcionēšana.
35 gadu laikā kolekciju veido jau gandrīz tūkstotis sveču (starp tām nav nevienas čūskas). Taču, jo vairāk ir iespēju sveces iegādāties, jo mazāk eksemplāru šķiet kolekcijas vērti. Izvēli nosaka vairāku faktoru kopums: ideja, forma, materiāls, tehnika un... pārsteigums. Pēdējā unikālā svece, kas apvieno visus šos faktorus, iegādāta 2024. gada nogalē Ļubļanā, Ziemsvētku tirdziņā.
Guna arī pati izgatavo sveces, visbiežāk – dāvināšanai. Grāmatu atklāšanu svētkos tās dāvātas rakstniekiem. Īpašas sveces lietas arī pašas līgavas māsām Vecmeitu ballītē. “Katras sveces izgatavošana ir kā meditācija, kā rituāls,” atklāj Guna. Izstādes autore netur sveci zem pūra – viņas pirmajā sveču izstādē iespēja aplūkot kolekcijas izcilākos eksemplārus (arī pašas pirmās).
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
pix-LAT.3860.gif)
