Bergenas vecpilsēta Brigena – Hanzas laiku piemiņa un UNESCO pasaules mantojums

18.09.2025 06:02 | Norvēģija

Foto: Pixabay.com

Autors: Jānis Pēteris Bērziņš
Avots: BalticTravelnews.com/Unesco.org

Brigena (Bryggen) – senais Bergenas piestātnes rajons Norvēģijā – ir spilgta liecība par pilsētas nozīmi Hanzas savienības tirdzniecības impērijā no 14. līdz 16. gadsimtam. Vēstures gaitā rajonu skāruši daudzi ugunsgrēki, pēdējais – 1955. gadā, taču ēku atjaunošana vienmēr notikusi, saglabājot senās celtniecības metodes un plānojumu. Šodien no kādreizējā koka apbūves ansambļa saglabājušās 62 ēkas.

Vēsturiskā nozīme

Reklāma

Brigenas vēsture sākas jau 12. gadsimtā, kad Bergena kļuva par nozīmīgu tirdzniecības centru. 1350. gadā Hanzas savienība izveidoja šeit savu “Hanzas kantori” – vienu no tikai četriem ārpus Vācijas, un vienīgo, kas saglabājies līdz mūsdienām. Tieši no šejienes vācu tirgotāji kontrolēja žāvētas mencas eksportu no Ziemeļnorvēģijas.

Pilsētbūve un arhitektūra

Rajona izskats lielākoties veidojies pēc 1702. gada ugunsgrēka. Koka ēkas, kas rindās vērstas pret ostu, atdalītas ar šaurām ejām, atspoguļo viduslaiku pilsētas plānojumu. Tipiska vienība ir “gård” – divstāvu vai trīsstāvu ēku rinda ar frontonu fasādēm pret piestātni, ar pagalmu starp tām. Fasādēs izmantots koka baļķu konstrukcijas un galeriju kombinējums, bet pagalmos atradās ugunsdroši akmens pagrabi preču glabāšanai.

Šis plānojums atspoguļo vācu tirgotāju dzīves un darba apstākļus – priekšpusē bija biroji un dzīvojamās telpas, vidusdaļā noliktavas, bet aizmugurē – kopīgas sapulču telpas un virtuvītes.

Saglabāšana un pārvaldība

Līdz mūsdienām saglabājusies tikai ceturtā daļa no kādreizējām ēkām, taču to komplekss joprojām skaidri rāda Hanzas tirgotāju kolonijas dzīvesveidu. 1979. gadā Brigena tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Kopš 1960. gadiem rajonā tiek veikti plaši saglabāšanas darbi. 2000. gadā tika izveidots “Bryggen Project” – ilgtermiņa programma ēku un arheoloģisko slāņu uzraudzībai un restaurācijai. Īpaša uzmanība tiek pievērsta koka konstrukciju aizsardzībai pret ugunsgrēkiem, klimata pārmaiņu ietekmei un tūrisma radītajai slodzei.

Dzīvība mūsdienās

Pēc 20. gadsimta sākuma Brigena zaudēja savu sākotnējo ekonomisko nozīmi, taču 1960. gados šeit ienāca mākslas un amatniecības darbnīcas, vēlāk arī kafejnīcas un restorāni. Tūristi šeit joprojām var sajust Hanzas laikmeta noskaņu, īpaši tālākajās, klusākajās ejās, kas mazāk skartas modernizācijas.

Brigena ir viens no nozīmīgākajiem Ziemeļeiropas vēsturiskajiem koka būvju ansambļiem un spilgts apliecinājums Bergenas lomai kā vienam no lielākajiem viduslaiku tirdzniecības centriem.