Autors: Baiba Ralle
Avots: Daba.gov.lv
Gatavojoties vasaras saulgriežiem, Dabas aizsardzības pārvalde (pārvalde) aicina svētku rotām izvēlēties tikai plaši sastopamos pļavas augus, savukārt Latvijas dabas retumus, piemēram, īpaši aizsargājamās savvaļas orhidejas, silpurenes, jumstiņu gladiolas un Sibīrijas skalbes atstāt dabā, to skaistumu iemūžinot tikai fotogrāfijās. Pārvalde izsaka pateicību sabiedrībai par ik gadu pieaugošo izpratni, tomēr vienlaikus aicina saglabāt atbildību arī šogad, svētku laikā šos retos augus netirgojot, nepērkot un neplūcot.
Aizsargājamie augi, īpaši krāšņās savvaļas orhidejas – naktsvijoles, dzegužpirkstītes, dzegužpuķes un dzegužkurpītes –, kā arī citi dabas retumi, piemēram, bezdelīgactiņas, gada staipeknis, daudzgadīgās mēnesenes pēc noplūkšanas ātri novīst, bet dabai to zaudējums ir neatgriezenisks. Šīs sugas attīstās gadiem ilgi un ir ārkārtīgi jutīgas pret jebkādu ārēju ietekmi. No bioloģiskā un dabas aizsardzības viedokļa aizsargājamo augu ievākšana ziedēšanas laikā ir īpaši nevēlama – noplūcot ziedu, tiek apturēta sēklu izplatīšanās, kas var iznīcināt pat retu augu audzes.
Reklāma
Tradicionālu un krāšņu saulgriežu vainagu var nopīt, pilnībā nekaitējot Latvijas dabas daudzveidībai. Svētku rotās droši drīkst vīt tādus labi zināmus un plaši sastopamus augus kā rudzupuķes, pīpenes, pelašķus, sarkano un balto āboliņu, suņuburkšķus, papardes, kalmes, madaras, asinszāli, birztalu nārbuli, raspodiņu, vībotnes un magones. Šos pļavas ziedus gan jāvāc saudzīgi – augus ieteicams neplēst ar saknēm un nekad nenoplūkt pašu pēdējo ziedu pļavā, lai saglabātu sugu ilgtspēju un pļavas spēju atjaunoties. Tāpat savas drošības dēļ der paturēt prātā, ka Latvijas pļavās aug arī indīgi un bīstami augi – velnarutki, gundegas un latvāņi, kurus labāk neaiztikt un vainagā nevīt.
Savukārt pavisam cita attieksme vēlama pret invazīvajām sugām – tās pārvalde svētku rotām un dekorācijām aicina plūkt dāsni un bez ierobežojumiem. Daudzlapu lupīnas, kas aug teju katrā pļavā, ceļmalas grāvī un pat pilsētu zālājos, pašlaik zied violetā, baltā vai rozā krāsā. Šis sākotnēji daiļdārzniecībā izmantotais krāšņumaugs ir kļuvis par nopietnu apdraudējumu vietējām sugām, tāpēc lupīnu pīšana vainagos un izmantošana telpu dekorēšanā ir pat ļoti vēlama un palīdz ierobežot sugas izplatību dabā. Tāpat svētku noformējumā droši var izmantot arī citas invazīvās sugas, piemēram, Kanādas zeltgalvītes. Ar invazīvo sugu sarakstu plašāk var iepazīties pārvaldes projekta “LatViaNature” vietnē “Invazīvo sugu pārvaldnieks”.
Uzzināt un vizuāli aplūkot, kādus augus atstāt dabā, nevis pīt saulgriežu vainagā, pārvalde aicina informatīvajā materiālā „Mīli ar acīm”, infografikā “Priecājies un saudzē!” vai foto galerijā pārvaldes mājaslapā, kā arī Facebook vai Instagram kontos.
Pārvalde atgādina, ka Sugu un biotopu aizsardzības likums aizliedz īpaši aizsargājamo augu lasīšanu, noplūkšanu vai izrakšanu. Tāpat dabas retumus nedrīkst pārdot, dāvināt vai kolekcionēt. Par šo noteikumu pārkāpšanu gan fiziskām, gan juridiskām personām noteikts administratīvais sods un naudas sods, kā arī nelikumīgi iegūto augu konfiskācija.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
.jpg "Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 18.06.2026 - 24.06.2026 Darba laiki Līgo svētku brīvdienās Bauskas TIC")
