Autors: Līga Ribkinska
Avots: Repharm.lv
Jāņi Latvijā joprojām ir vieni no gaidītākajiem svētkiem un tajos vislabāk saglabājušās kopā būšanas un gastronomiskās tradīcijas – 60 % Latvijas iedzīvotāju Jāņos ēd sieru, bet 55 % kur ugunskuru, kamēr citas senās folkloras paražas kļūst arvien retākas, liecina “Mēness aptieka” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktā aptauja. Veselīgai un drošai Jāņu svinēšanai noderēs “Mēness aptiekas” farmaceita un Veselības centru apvienības (VCA) uztura speciālista padomi.
Vainagus Jāņos pin 30 % iedzīvotāju un dziedāšanu kā Jāņu tradīciju ievēro vien 17 % aptaujāto iedzīvotāju, bet papardes zieda meklēšanu kā tradīciju atzīmējuši tikai 7 % aptaujāto, liecinot, ka simbolisko ar folkloru saistīto saulgriežu rituālu popularitāte samazinās. Iešanu pirtī kā šo svētku tradīciju minējuši 12 % aptaujāto.
Reklāma
Interesanti, ka sievietes daudz biežāk saglabā tradicionālās Jāņu paražas, īpaši vainagu pīšanu – to dara 42 % sieviešu un tikai 17 % vīriešu. Sievietes biežāk arī dzied un nedaudz biežāk kur ugunskuru, savukārt vīriešiem raksturīgāka ir alus dzeršanas tradīcija – to ievēro 56% vīriešu un 31% sieviešu.
Atšķirības svētku tradīciju piekopšanā vērojamas arī dažādās vecuma grupās. Jaunieši aktīvāk iesaistās dinamiskajās Jāņu aktivitātēs – 63 % vecumā no 18 līdz 29 gadiem kur ugunskuru, un 18 % lec tam pāri. Savukārt seniori biežāk saglabā mierīgākās svētku tradīcijas – 64 % iedzīvotāju vecumā no 60 līdz 74 gadiem Jāņos ēd sieru, kas ir augstākais rādītājs aptaujā.
Aptaujas rezultāti liecina, ka Jāņu svinēšanas kultūra pielāgojas mūsdienu dzīvesveidam, kurā nozīmīga ir kopīgā svinēšana, ēdieni un ugunskurs, kamēr tradicionālās paražas un folkloras elementi ir mazāk populāri.
Jāņu siers: tradicionāls spēka avots, ko baudīt ar mēru
Tradicionālais, zeltainais ķimeņu siers ir saulgriežu simbols, kas sniedz ne tikai prieku garšas kārpiņām, bet arī reālu labumu organismam. Kā skaidro sertificētā uztura speciāliste VCA Anita Baumane, Jāņu siers pieder pie minimāli apstrādātiem "veseliem" produktiem un ir īsta kalcija, olbaltumvielu, kā arī A, D, B12 vitamīnu un cinka “bumba”, kas palīdz stiprināt kaulus un zobu emalju. Turklāt tas parasti nesatur daudz sāls, un tajā esošais triptofāns var pat uzlabot miegu. Tomēr speciālisti atgādina par siera “bilanci” – pilna tauku satura produkti jāēd ar mēru, jo pārmērības svētku galdā var pārslogot gremošanas traktu. Ja Jāņu rītā vēders tomēr protestē, “Mēness aptiekas” farmaceite Juta Namsone iesaka jau maltītes laikā lietot gremošanas fermentus (enzīmus), bet dedzināšanas gadījumā – kuņģa vidi neitralizējošas košļājamās tabletes. Savukārt caurejas situācijā jāizvairās no piena produktiem, jālieto absorbenti (piemēram, aktivētā ogle) un obligāti jāatjauno elektrolītu līmenis ar aptiekā pieejamiem nātrija un kālija maisījumiem vai nesaldinātu tēju.
Alus un “šķidrās kalorijas”
Alus ir viens no vecākajiem dzērieniem pasaulē un daudziem arī neatņemama Jāņu svinību sastāvdaļa, taču mūsdienu svinētājam pret šo tradīciju jāizturas kritiski no veselības viedokļa. VCA uztura speciāliste uzsver, ka viena alus skārdene (340 ml) satur ap 153 kalorijām un 13 gramiem ogļhidrātu, kas slēpjas nodevīgā formā – tās ir “šķidrās kalorijas”, kas nedod sāta sajūtu, turklāt alkohols pat pastiprina apetīti pēc taukainām uzkodām. Pārmērīga alus lietošana tieši ietekmē tā dēvētā “alus vēdera” veidošanos, jo aknas primāri izvēlas dedzināt alkoholu, nevis taukus. Šī nav tikai vizuāla problēma, jo tauku uzkrāšanās vēdera apvidū jeb viscerālie tauki ap iekšējiem orgāniem krasi palielina 2. tipa cukura diabēta, augsta asinsspiediena un sirds slimību risku, it īpaši gados vecākiem cilvēkiem un vīriešiem, kuriem hormonu izmaiņu dēļ liekais svars dabiski koncentrējas viduklī.
Ugunskurs – svētku sirds, kas prasa atbildību
Jāņu ugunskurs: drošība un pirmā palīdzība apdegumu gadījumā.
Ugunskurs ir viena no skaistākajām Jāņu nakts tradīcijām, tāpēc svarīgi, lai priecīgo noskaņu neaizēno nopietnas traumas, ko rada neuzmanīga rīcība ar uguni un griliem. Farmaceite brīdina, ka vislielāko risku rada speciālie degmaisījumi, un viena neveikla kustība vai šķidruma uzliešana jau degošām oglēm var izraisīt eksplozīvu liesmu un smagus ādas apdegumus. Ugunskura vieta ir pareizi jāsagatavo, uzrokot zemi ap to, lai uguns neizplatītos pa sauso zāli, kā arī jāatceras, ka Latvijas mežos kurināt ugunskurus ir stingri aizliegts. Ugunskura tuvumā vienmēr jābūt gatavam spainim ar ūdeni ātrai dzēšanai. Īpaša uzmanība jāpievērš bērnu drošībai, jo uguns, grili un ķīmiskie degšķidrumi mazajiem var radīt nopietnus draudus.
Veselības profesionāļi pirms svētkiem aicina kritiski pārskatīt mājas aptieciņas saturu – tajā noteikti jābūt mūsdienīgiem līdzekļiem pret apdegumiem, jo tūlītēja un pareiza rīcība pirmajās minūtēs pēc negadījuma ir izšķiroša brūces sekmīgai dzīšanai.
Reprezentatīvu Latvijas iedzīvotāju aptauju kopā ar “Mēness aptieku” 2026. gada maijā veica pētījumu aģentūra “Norstat”, aptaujājot 1004 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
