Autors: Jānis Pēteris Bērziņš
Avots: BalticTravelnews.com/Unesco.org
Šis īpašums apliecina straujo urbanizāciju, kas pārvērta provinces pilsētu Kauņu modernā pilsētā – pagaidu Lietuvas galvaspilsētā starp Pirmo un Otro pasaules karu. Kopienas virzītā pilsētvides pārveide tika balstīta uz iepriekšējo pilsētas plānojumu, un tās kvalitāte izpaudās Naujamiestis (Jaunpilsētas) un Žaliakalnis (Zaļā kalna) teritoriju telpiskajā organizācijā, kā arī sabiedriskajās ēkās, pilsētas laukumos un dzīvojamajās ēkās, kas celtas starpkaru periodā. Tajās redzama modernisma kustības daudzveidīgā arhitektūras izpausme pilsētas ainavā.
Izcila universāla vērtība
Reklāma
Modernisma Kauņa atrodas pilsētas centrā, Nemunas un Neries upju satekas vietā. Šī teritorija, kas sākotnēji tika plānota un attīstīta jau 19. gadsimtā, no 1919. līdz 1939. gadam piedzīvoja strauju urbanizāciju un modernizāciju. Pēc Lietuvas neatkarības pasludināšanas 1918. gadā Kauņa kļuva par pagaidu galvaspilsētu, kas nodrošināja strauju pilsētas izaugsmi – tās teritorija pieauga septiņas reizes, bet iedzīvotāju skaits būtiski palielinājās. Mazāk nekā divdesmit gadu laikā pilsēta tika pārvērsta par modernu metropoli, kas apvienoja vēsturisko plānojumu ar jaunām modernisma arhitektūras un pilsētplānošanas idejām.
Īpašums sastāv no divām daļām – Naujamiestis (ar 1847. gadā veidotu ortogonālu ielu tīklu) un Žaliakalnis, kas starpkaru periodā tika attīstīts kā dārza pilsēta saskaņā ar 1923. gada Kauņas ģenerālplānu. Ap 1500 no 6000 starpkaru ēkām saglabājušās UNESCO teritorijā, radot unikālu starpkaru modernisma arhitektūras koncentrāciju. Šīs ēkas – administratīvas, sabiedriskas, rūpnieciskas un dzīvojamās – ilustrē pārvērtības no industriālas cietokšņa pilsētas līdz modernai valsts galvaspilsētai.
Kauņas modernisms ir raksturīgs ar evolūcijas ceļā īstenotu modernizāciju, kas notika, respektējot dabisko vidi un vēsturisko pilsētas struktūru. Atšķirībā no daudzām citām Eiropas pilsētām, Kauņā modernisms bija optimisma un sabiedrības iniciatīvas vadīts process, kas radīja unikālu pilsētas tēlu un arhitektūras valodu.
Integritāte un autentiskums
Naujamiestis un Žaliakalnis saglabājuši starpkaru pilsētbūvniecības raksturīgās iezīmes – ielu tīklu, parku sistēmu, sabiedriskās un dzīvojamās ēkas. Liela daļa šī mantojuma joprojām ir autentiska, veidojot sava laika "laika kapsulu". Īpaši nozīmīgi ir Žaliakalnis ar Ąžuolynas parku un dārza pilsētas principiem, kā arī Naujamiestis ar valsts pārvaldes, kultūras un sabiedrisko centru ēkām.
Aizsardzība un pārvaldība
Modernisma Kauņa ir valsts un pašvaldības līmenī aizsargāta teritorija, iekļauta Lietuvas Nacionālajā kultūras mantojuma reģistrā. Tā aptver vairākus vēsturiskus rajonus, parkus un atsevišķas izcilas ēkas, piemēram, Kristus Augšāmcelšanās baznīcu. Pārvaldību nodrošina pilsētas ģenerālplāns un mantojuma aizsardzības stratēģijas, kas ierobežo būvniecību, kontrolē satiksmi un paredz mantojuma ietekmes novērtējumu jauniem projektiem.
Šis īpašums ir spilgta liecība par tautas ticību nākotnei un spēju radīt modernu, harmonisku pilsētu sarežģītos politiskos un ekonomiskos apstākļos.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
