Foto: Ekrānšāviņš no Kernave.lt
Autors: Jānis Pēteris Bērziņš
Avots: BalticTravelnews.com/Unesco.org
Aptuveni 35 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Viļņas, Kernaves arheoloģiskais komplekss ir viens no nozīmīgākajiem kultūrvēsturiskajiem objektiem Baltijā. Tas aptver 194,4 hektārus un sniedz izcilu liecību par cilvēku apmetnēm šajā reģionā, sākot no vēlīnās paleolīta laikmeta līdz pat viduslaikiem.
Vēsturiskā nozīme un UNESCO atzinība
Reklāma
Kernave bijusi feodāla pilsēta ar amatniekiem un tirgotājiem, kas 13. gadsimtā izveidoja piecu pilskalnu aizsardzības sistēmu. Pilsēta tika iznīcināta 14. gadsimta beigās Teitoņu ordeņa uzbrukumā, taču vieta tika izmantota līdz pat mūsdienām. Kopš 2004. gada Kernave ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Arheoloģiskā bagātība Kompleksā ietilpst:
• Kernaves pilsēta
• Nepastiprinātas apmetnes
• Apbedījumu vietas
• Vēsturiski un kultūras pieminekļi
• Pieci iespaidīgi pilskalni
Senākās cilvēku klātbūtnes liecības datētas ar 9.–8. gadu tūkstoti p.m.ē., un pastāvīga apdzīvotība turpinājusies līdz vēlajiem viduslaikiem. Kopumā teritorijā atrodas 15 arheoloģiski un 3 vēsturiski pieminekļi, kuru materiāli glabājas Kernaves arheoloģijas muzejā.
Aizsardzība un pārvaldība
Kernaves kultūras rezervāts ir valsts īpašums, kam piešķirts augstākais aizsardzības statuss ar Lietuvas Seima lēmumu. Teritorijā aizliegta komercdarbība, izņemot zinātniskos pētījumus un apmeklētāju infrastruktūras pielāgošanu. Pārvaldību nodrošina Kultūras ministrijas padotībā esoša administrācija, kas sadarbojas ar pašvaldībām un valsts iestādēm.
Autentiskums un ilgtspēja
Pēc pilsētas iznīcināšanas 14. gadsimtā lielākā daļa teritorijas tika pamesta, kas ļāva saglabāt kultūras elementu autentiskumu. Kopš 1979. gada veikti plaši arheoloģiskie pētījumi, kas aptvēruši tikai 2% no teritorijas, neietekmējot pieminekļu oriģinalitāti. Rezervātam ir piešķirts arī “pastiprinātas aizsardzības” statuss saskaņā ar Hāgas konvencijas 1999. gada protokolu.
Kultūras tūrisma izaicinājumi
Pieaugošais tūrisma apjoms var radīt potenciālus draudus autentiskumam, taču rezervāta buferzona 2455,2 ha apmērā nodrošina fizisku un vizuālu aizsardzību pret ārējiem traucējumiem.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
.jpg "Meditatīvs skaņu rīts un sajūtu brokastis Valmieras novada Tūrisma pārvalde")
